Atklātībā nākusi informācija, ka Krievijai pēc pilna mēroga kara sākšana Ukrainā, bijis plāns panākt, ka Vācijā notiek masveida elektroenerģijas atslēgumi, lai radītu iedzīvotājos bailes par lielu enerģētisko krīzi. Krievijas režīms aizvien var ietekmēt enerģētikas sviras arī mūsu valstī, jo Baltijas valstis kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl vismaz gadu darbosies vienā elektroapgādes lokā jeb Brell. Janvāra sākumā bija iespēja šādām manipulācijām, jo negaidīti aukstā ziema mūsu reģionā radīja lielu elektrības deficītu. Arī Latvijas enerģijas milzis “Latvenergo” nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu, jo tai brīdī ilgstošā remontā atradās lielā spēkstacija TEC 2.

Mīnus 44 grādi Somijā – zemākā temperatūra Skandināvijā pēdējos 25 gados. Ziema janvāra pirmajās nedēļās netipiski skarba bija atnākusi arī pārējās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā.

Neraksturīgi aukstais laiks radīja būtisku elektronenerģijas deficītu. Elektroenerģijas biržā Nord Pool strauji pieauga elektrības cena. 5. janvārī tā sasniedza pīķi, daudziem Latvijā tā maksāja teju divus eiro par kilovatstundu, kaut decembrī vidēji cena bija virs 10 centiem.

Latvija nav izolēts elektrības tirgus. Augsto cenu noteica būtisks deficīts Somijā (-1905MW). (Igaunija -231MW, Lietuva -623 MW.)

Parasti Somija ir tā, kas eksportē elektronenerģiju uz Baltijas valstīm, bet tai dienā tā pati bija lielākā importētāja, jo atteicās darboties nopietnas iekārtas. Zviedrija mēdz kompensēt iztrūkumu Somijā, taču arī tai bija liels deficīts (-726 MW). Latvija bija vienīgā, kas saražoja elektroenerģiju vairāk nekā patērēja. 5. janvārī tā eksportēja 334 Megavatus.(+334MW). Tomēr tā viena nav spējīga nodrošināt reģiona jaudu iztrūkumu.

Todien visaugstākajā pieprasījuma brīdī “Latvenergo” nestrādāja ar pilnu iespējamo jaudu. Viens no lielākā enerģētikas objekta – TEC 2 blokiem nedarbojās, jo atradās ilgstošā remontā. Pirmais publisku uzmanību tam pievērsa Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Četrus ar pusi mēnešus remontēt tieši ziemas sezonā! Manuprāt, kamaniņas vajag remontēt vasarā, lai tās ir gatavas ziemai. Mēs redzam, decembrī esam importējuši elektrību, kad ir auksts. Kad būtu varējuši pārdot šo elektrību un siltumu Rīgai, mēs vienkārši neizmantojām. Otrs ir tas, ka ar šādu negatavību mēs riskējam. Riskējam ar drošības riskiem.

“TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants”, tā pirms desmit gadiem, atklājot spēkstacijas otro energobloku, sacīja “Latvenergo” tā brīža valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Izmantojot dabasgāzi, pēc rekonstrukcijas TEC 2 kopumā spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības. Šo bloku savulaik par 320 miljoniem eiro būvēja Turcijas uzņēmums (320 146 157), bet iekārtas piegādāja “Siemens” un “General Electric”.

Pērn kopā ar ražotājiem sāktā inspekcija 10 gadus vecajam blokam bijusi plānota un saskaņota, skaidro “Latvenergo”. Tā bijusi jāveic, lai garantētu iekārtu drošu ekspluatāciju.

Inspekcija TEC 2 vienā no energoblokiem sākās ieplānotajā laikā septembrī. Taču atklāto defektu dēļ remontdarbi paprasīja vēl papildu divus mēnešus, un tie iestiepās arī aukstajās janvāra dienās.

Bojājumu novēršanai bija jāpiesaista “Siemens” speciālisti no ASV, skaidro uzņēmumā. Iekārtas patlaban ir drošas ekspluatācijai, un no šīs nedēļas strādā abi gāzes turbīnas bloki, pārliecinājās “Nekā personīga”.

“Izglāba situāciju HES. Mums vienkārši palaimējās, ka HES bija tik liela ūdens pietece. Parasti janvārī nav 1200 kubikmetru sekundē,” saka Kulbergs.

Janvāra sākumā Daugavas HES uzlaboja elektroapgādes jaudu, uzskata parlamentārietis. Taču tā ir pārāk liela atkarība no laika apstākļiem. Viņaprāt, bija augsti riski, ka 5. janvāra situāciju varēja dažādām manipulācijām izmantot Krievija, piemēram, atslēdzot no tā dēvētā BRELL loka. Notiekot ārkārtas desinhronizācijai, Baltijas valstīm trūktu ģenerācijas jaudas.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) norāda: “Paļauties enerģētikā… nekad neviens nepaļaujas uz HES. Nevar būt tā ar garantiju, ka, lūk, tur mums vienmēr būs ūdens. “Latvenergo” stāsta, ka regulārās apkopes termoelektrostacijās tiekot ieplānotas pavasarī un rudenī. Jo vasarā, kad Daugavā ir zems ūdens līmenis, bieži vien TEC ir vienīgie, kas var nodrošināt enerģiju.”

“Latvenergo” stāsta, ka regulārās apkopes termoelektrostacijās tiekot ieplānotas pavasarī un rudenī. Jo vasarā, kad Daugavā ir zems ūdens līmenis, bieži vien TEC ir vienīgie, kas var nodrošināt enerģiju.

Energouzņēmuma vadība nepiekrīt pārmetumiem par paļaušanos uz veiksmi. Tā rāda savus datus, ka pēdējos gados ūdens daudzums Daugavā janvārī ir HES darbībai labvēlīgs, taču neviens arī neesot varējis paredzēt, ka defektu novēršana TEC 2 prasīs tik ilgu laiku.

Mārtiņš Čakste , AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Vidēji 500-600 kubikmetri – tā ir pietece Daugavā, arī šodien tā ir 670, tas arī ir tas iemesls, kāpēc mēs varam šādus remontus pagarināt, zinot to, ka HES nokompensēs.

“Nekā personīga”: Faktiski jūs sakāt, ka gan valde, gan padome bija lietas kursā.

Mārtiņš Čakste: Redzat, ir plānveida apkopes un ir ārkārtas situācijas. Šī ir jāvērtē kā ārkārtas situācija, kā ārkārtas remonts. Neviens par to nav priecīgs.

Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm nākamgad februārī plāno atslēgties no Krievijas kontrolētās pēcpadomju sistēmas (IPS/UPS), kas zināma kā elektroapgādes BRELL loks. Mēs pievienosimies centrālās Eiropas elektrotīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju un Vāciju. “Latvenergo” uzskata, ka nedrošu iekārtu izmantošana pirms šī datuma būtu ar vēl augstākiem riskiem. Par TEC remontdarbiem zinājis gan elektroenerģijas pārvades sistēmas operators “Augstsprieguma tīkls”, gan informācija bijusi pieejama arī Nord Pool biržā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pauž: “Mēs neredzam, ka būtu pieļauta kaut mazākā kļūda vai nepilnības, viss tiek darīts atbilstoši tehniskās drošības jautājumiem. Tur nāk līdzi dažādas apkopes garantijas, apdrošināšanas, arī tā pati situācija ar BRELL, kur tā situācija droši vien ir bīstamāka tuvāk tam atslēgšanās brīdim (2025. gadā). Tā kā laicīgi to visu saremontēt ir tikai un vienīgi pareizi.”

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS): Šajā gadījumā es nevaru teikt, ka tā ir bijusi labākā plānošana. Es vērtēju arī atbildīgo amatpersonu atbildību šajā brīdī.

“Nekā personīga”: Kādi būtu rīcības virzieni, lai nākotnē šādas lietas neatkārtotos vai mazinātu riskus?

Viktors Valainis: Šobrīd man nav tādas pārliecības par to, ka viss ir izdarīts pēc labākajiem pārvaldības principiem.

“Nekā personīga”: Vai tas nozīmē, ka padomes sastāvs drīzumā iespējams varētu tikt pārskatīts?

Viktors Valainis: Šobrīd es šo jautājumu vērtēju. Katrā ziņā es neuzskatu, ka šī padome ir darbojusies tādos uzdevuma augstumos, kādos tai vajadzētu darboties.

Ekonomikas ministrs uzsver, ka nav iespējams noteikt, kā būtu mainījušās elektrības cenas aukstajās dienās, ja Latvija saražotu papildu 400 MW eksportam. Taču pārtraukums “Latvenergo” radījis negūtus lielus ieņēmumus.

Klimata un enerģētikas ministrs uzskata, ka cenas svārstības elektroenerģijas biržā Nord Pool bijušas īslaicīgas un nav radījušas būtisku ietekmi uz vidējo mēneša cenu Latvijā. 5. janvāra dārgās cenas skāra aptuveni 15% mājsaimniecību, kurām noslēgti biržas jeb mainīgās cenas līgumi.

“Latvenergo” apstiprinātā stratēģija paredz ambiciozus plānus attiecībā uz jaunu ģenerācijas jaudu attīstību. Nākamajos divos gados tiek plānots izbūvēt vismaz 6000 megavatu ģenerējošās jaudas. Taču projektu izpilde patlaban uz priekšu nevirzās, lai šīs ieceres īstenotos.