Eiropas Komisija (EK) atzinīgi novērtējusi Grieķijas valdības veiktās ekonomiskās reformas. Ekonomikas finanšu, nodokļu un muitas lietu komisāra Pjēra Moskovisī pārstāve Annika Breitharta uzsvērusi Grieķijas stingro apņemšanos īstenot programmu.
Līdz piektdienai Atēnās uzturējušās tās starptautiskie aizdevēji, kas ieradās, lai pārbaudītu valsts veiktās reformas, kas Grieķijai jāīsteno apmaiņā pret finansiālo atbalstu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.
Paveiktās reformas atzinīgi paspējuši novērtēt vairākas Eiropas amatpersonas, tai skaitā Pjērs Moskovisī, kas norāda, ka valdības rīcība un pieņemtie lēmumi rāda, ka valsts dodas pareizajā virzienā. Vienlaikus Moskovisī brīdināja, ka līdz gada beigām Grieķijai nāksies pieņemt grūtus lēmumus.
Eiropas komisāra pārstāve Annika Breitharta uzsvērusi Grieķijas stingro apņemšanos īstenot programmu apmaiņā pret Eiropas palīdzību. Viņa atzīmēja, ka kopējais novērtējums par prioritāriem pasākumiem joprojām notiek, bet sagaidāms, ka tas noslēgsies tuvākajā laikā.
Vaicāta par 2 miljardu eiro izmaksāšanu Grieķijai šajā nedēļā, viņa norādīja, ka šīs jautājums tiek apspriests.
Attiecībā uz tā sauktajiem stresa testiem, kas bija jāveic Grieķijas bankām un kas paredz ka “National Bank of Greece” (“Ethniki Trapeza tis Ellados”), “Alpha Bank” (“Alfa Trapeza”), “Piraeus Bank” (“Trapeza Piraios”) un “Eurobank” (“Trapeza Eurobank Ergasias”) līdz piektdienai jānāk klajā ar kapitāla plānu, izskaidrojot, kā tās plāno segt deficītu, Breitharta norāda, ka tas ir svarīgs solis, lai īstenotu paredzamo glābšanas programmu saskaņā ar Eiropas Stabilitātes mehānismu.
“Rekapitalizācijas apjoms ir daļa no Grieķijas un kreditoru centieniem atjaunot uzticību Grieķijas banku sistēma,” viņa piepilda.
Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.
