Eiropas Savienība pagarina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien oficiāli pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās līdzdalību Ukrainas konfliktā.

Eiropas Savienības Padome vienprātīgi oficiāli apstiprināja pagarinājumu, kas paredz, ka sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2018. gada vidum.

ES valstu un valdību vadītāji nonākuši pie secinājuma, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, it īpaši ņemot vērā, ka savulaik noslēgtā Minskas vienošanās netiek pildīta. Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr tiks izpildītas Minskas vienošanās.

Minskas vienošanos izpildē nav progresa, to pārkāpj abas iesaistītās puses. Uzticības līmenis starp abām pusēm ir ļoti zems. EDSO novērošanas misijai Kijevas nekontrolētajās teritorijās regulāri saskaras ar dažāda veida draudiem, kas ietekmē misijas darbību.

Sankcijas ierobežo piekļuvi ES primāro un sekundāro kapitāla tirgiem piecām lielākajām Krievijas vairākuma valsts īpašumā esošām finanšu iestādēm un to meitasuzņēmumiem, kā arī trim galvenajām Krievijas enerģētikas un trīs aizsardzības uzņēmumiem.

Turpināsies arī ieroču eksporta un importa aizliegums; tāpat būs eksporta aizliegums divējāda lietojuma precēm militārām vajadzībām vai militāriem gala lietotājiem Krievijā.

ES sankcijas ierobežo arī Krievijas piekļuvi noteiktām jutīgām tehnoloģijām un pakalpojumiem, kurus var izmantot naftas ražošanai un izpētei.

Papildus šīm ekonomiskajām sankcijām, reaģējot uz Ukrainas krīzi, tostarp uz mērķtiecīgiem individuāliem ierobežojošiem pasākumiem, proti, vīzu aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, līdz 2010. gada 15. martam ir spēkā arī vairāki ES pasākumi.

Kā zināms, plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Eiropas Savienība vairākkārt ir norādījusi, ka atvieglos sankcijas pret Krieviju, kad tā īstenos Minskas līgumu, bet progress ir apstājies jau vairākus mēnešus.

No šā gada septembra sākumā līdz oktobra pirmajai pusei bija novērojama pamiera pārkāpumu samazināšanās, bet, sākot no oktobra vidus, pamiera pārkāpumu skaits ir pakāpeniski palielinājies. Pieaugusi arī neatļauto ieroču izmantošana. Regulāri pienāk ziņas par apšaudēm, ievainotajiem un kritušajiem.

Foto: Pixabay