Eiro zonas ekonomikas pieaugums 2010. gada 2. ceturksnī bija pārsteidzoši spēcīgs, taču maz ticams, ka tas turpināsies, jo saskaņā ar Ernst & Young pēdējo ceturkšņa eiro zonas ekonomisko prognozi (EEF) ekonomiku gaida grūti laiki. Līdz ar to reģiona ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam palielināta līdz 1,5%, galvenokārt, pamatojoties uz izcilajiem Vācijas ekonomikas sasniegumiem 2. ceturksnī, tajā pašā laikā 2011. gadam prognozējot tikai 1,4% kāpumu, kas ir zem pieauguma tendences.
Prognozēts, ka bezdarbs eiro zonā turpinās augt līdz pat 2011. gada vidum, kad bezdarbnieku skaits varētu pārsniegt 16,3 miljonus.
Ernst & Young Eurozone Forecast vecākā konsultante ekonomikas jautājumos Marie Diron teikusi: “Visticamāk, ka 2. ceturksnis kādu laiku iezīmēs visstraujāko ekonomikas kāpuma brīdi. Visās Eiropas valstīs paredzētās izdevumu samazināšanas un nodokļu palielināšanas ietekmi pilnā mērā izjutīsim tikai nākotnē. Turklāt ASV ekonomikas atveseļošanās tempu palēnināšanās pazīmes nozīmē, ka maz ticams, ka eksports būs tik spēcīgs atveseļošanās dzinējspēks, kā tas tika prognozēts iepriekš.”
Pat spēcīgā Vācijas ekonomika diez vai spēs pasargāt eiro zonu no tiem negatīvajiem faktoriem, ar kuriem tai šobrīd nākas saskarties. EEF prognozē, ka 2010. gada otrajā pusē izaugsmes tempi krasi samazināsies un tuvākajā nākotnē būs visai vāji.
Līdz ar to eiro zonas uzņēmumi un mājsaimniecības, visticamāk, arī turpmāk būs samērā piesardzīgas. Uzņēmumi, iespējams, arī turpmāk atliks lēmumus par jaunu darbinieku pieņemšanu un investīcijām, īpaši Dienvideiropā, un patērētāji turpinās veidot drošības uzkrājumus.
Jūlija beigās publicētie stresa testu rezultāti liecina, ka situācija banku sektorā izrādījusies labāka, nekā tika gaidīts. Neveiksmīgi darbojušās tikai neliels skaits banku, un Eiropas bankām nepieciešamais papildu kapitāls bijis salīdzinoši mazs. Neraugoties uz to, eiro zonas bankas ir noteikušas vēl stingrākus kreditēšanas standartus. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka tām pašām ir grūti piekļūt nepieciešamajam finansējumam, un daļēji ar to, ka nākotnes perspektīvas joprojām nav īsti skaidras. Tas nopietni ietekmē noturīgu investīciju pieplūdumu eiro zonā, ņemot vērā to, cik atkarīgi uzņēmumi ir no banku aizdevumiem.
Marie Diron to komentē šādi: “Lai gan lielais spiediens, kuru eiro zona izjuta pagājušā gada maijā, ir beidzies un maz ticams, ka tuvākajā laikā kāda no lielajām eiro zonas bankām varētu sabrukt, stingrie kreditēšanas noteikumi, visticamāk, kādu laiku saglabāsies un turpinās kavēt Eiropas ekonomikas izaugsmi.”
Pāreja no stimulējošās uz ierobežojošo fiskālo politiku rada papildu šķērsli izaugsmei. Valdības visās eiro zonas valstīs turpina samazināt izdevumus un dažos gadījumos palielina arī nodokļus. EEF prognozē, ka fiskālie pasākumi nākamajā gadā samazinās eiro zonas IKP pieaugumu par 1% salīdzinājumā ar 0% šajā gadā un 1% pieaugumu 2009. gadā.
Kā skaidro Marie Diron: “Fiskālo izdevumu samazināšanas ietekme 2010. gada pirmajā pusē izpaudās tikai daļēji. Pilnā mērā šo pasākumu sekas mēs jutīsim tikai šī gada otrajā pusē un 2011. gadā. Nepatikšanas tikai vēl sākas.”
Joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā valdības spēs pildīt savus fiskālos plānus. Un šī neskaidrība atspoguļojas joprojām ļoti lielajās valdības obligāciju ienesīguma starpībās un finanšu tirgus svārstībās. Tādējādi, lai gan iespēja, ka valstu parādi varētu netikt atmaksāti vai ka Eiropas Monetārā savienība varētu pat sabrukt, šķiet mazāk varbūtīga nekā maijā, šādi riski dažos nākamajos gados tomēr saglabāsies.
Eiro zonas ekonomikai nākas saskarties arī ar izejvielu cenu izraisīto inflāciju. Lai gan inflācija joprojām ir salīdzinoši maza, tā ir augstāka, nekā tas būtu normāli sagaidāms tik sliktos ekonomiskos apstākļos, kādi tie ir šobrīd, un samazina mājsaimniecību un uzņēmumu pirktspēju.
ECB joprojām būs grūti sabalansēt vēlmi iespējami ātrāk normalizēt monetāro politiku ar risku tādējādi traucēt tik ļoti trauslo ekonomikas atveseļošanos. EEF prognozē, ka ECB procentu likmes nemainīs līdz 2011. gada vidum un līdz tam brīdim turpinās nodrošināt tik lielu likviditāti, cik tas bankām būs vajadzīgs.
Marie Diron secina: “Eiro zonas ekonomikas prognoze ir ilgstošs vājas izaugsmes periods. Palielināsies atšķirības eiro zonas valstu starpā, proti, ja Ziemeļeiropas valstīs būs vērojama pieticīga atveseļošanās, tad Dienvideiropas valstīs būs vērojama sāpīga fiskālā restrukturizācija.”
Latvija pieredzējusi visilgāko un sāpīgāko recesiju Eiropā. Ekonomikas lejupslīde turpinājās deviņus ceturkšņus pēc kārtas, 2008. gadā IKP kritumam sasniedzot 4,6% un pagājušajā gadā – 18%. Šobrīd Latvijas ekonomikā vērojama lēna atveseļošanās. Recesija beidzās šī gada 1. ceturksnī ar 0,9% ceturkšņa pieaugumu, kam sekoja 0,8% pieaugums 2. ceturksnī, samazinot gada kritumu līdz 2,1%. Bez tam rūpnieciskās ražošanas gada pieaugums jūlijā sasniedza 17,9%, liecinot par vēl straujāku ekonomikas atveseļošanos 3. ceturksnī, ko veicināja augošais pieprasījums Vācijā un pārējās Baltijas valstīs, mazinot vājā iekšzemes pieprasījuma ietekmi. Līdz ar to 1. pusgadā eksporta apjomi par 23% pārsniedza iepriekšējā gada rezultātus, un, tā kā importa kāpums bija tikai 9%, tirdzniecības deficīts 1. pusgadā samazinājās uz pusi, apliecinot, ka tekošā konta pārpalikums šogad atkal varētu tuvoties 2 miljardiem ASV dolāru. Tas vēl vairāk mazinās nepieciešamību pēc ārējā finansējuma, nostiprinot attīstības perspektīvas 2011. un 2012. gadā. Tomēr, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos 1. pusgadā, IKP šogad, visticamāk, samazināsies par 1,5%. Tādējādi šis būs jau trešais gads pēc katras, kad Latvijā būs vērojams IKP samazinājums. Krasais valsts izdevumu samazinājums un no tā izrietošais daudzās jau tā ar parādsaistībām apgrūtinātajās mājsaimniecībās vērojamais reālo ienākumu kritums šogad privātajam patēriņam neļaus palielināties. Tomēr jauno automašīnu pārdošanas apjomu pieaugums 3. ceturksnī liecina par pirktspējas un aizņemšanās spēju atjaunošanos strādājošo iedzīvotāju vidū, neraugoties uz divu gadu ilgajiem algu ierobežojumiem sabiedriskajā un privātajā sektorā. Tas ļauj arvien drošāk cerēt, ka nākamajā gadā situācija varētu uzlaboties.
Bez tam, līdz ar banku likviditātes atjaunošanos – kad lielākā daļa banku ir stabilizējušas savas kapitāla pozīcijas un, visticamāk, pēc pienācīgu uzkrājumu izveides nedrošiem parādiem 2011. gadu jau atkal noslēgs ar peļņu – starpbanku kredītprocentu likmes ir noslīdējušas līdz savam zemākajam punktam kopš 2005. gada, kamēr krājumu samazināšanās beigas norāda uz investīciju kāpumu. Šiem faktoriem līdz ar pakāpenisku patēriņa kāpumu vajadzētu palīdzēt nodrošināt ekonomikas izaugsmes pieaugumu 2011. gadā par 2,5% un 2012. gadā – tuvu 5%,, neraugoties uz joprojām pārējās ES valstīs prognozēto kūtro ekonomikas atveseļošanos. Situācijas uzlabošanās ļāva starptautiskajai reitingu aģentūrai Fitch Ratings pārvērtēt Latvijas nākotnes vērtējumu un paaugstināt to no negatīva uz stabilu, proti uz BB+. Tomēr Latvijas reitingi vēl saglabājas ir zem investīciju kategorijas līmeņa, liecinot, ka joprojām pastāv risks, ka lēnās izaugsmes ietekmē varētu būt nepieciešams vēl vairāk samazināt valsts izdevumus, kas savukārt apdraudētu izaugsmes perspektīvas un kavētu parādu atmaksu.
Latvijas ekonomikas atvērtība un tirdzniecības pārorientēšana uz eiro zonu ļautu padarīt gaidāmo eiro ieviešamu izdevīgu gan eksporta veicināšanas, gan iekšējo investīciju piesaistes ziņā, taču recesijas laikā radies lielais budžeta deficīts (kas šogad varētu tikai nedaudz samazināties, sasniedzot 8,5% no IKP) licis atlikt eiro ieviešanu līdz 2014. gadam. Un pat šis termiņš saistās ar zināmu risku, ja pēc oktobra vēlēšanām izveidotā jaunā valdība pārkāptu SVF noteiktās budžeta deficīta robežas.
Autors: bizness.lv
