Šis ir priekšvēlēšanu budžets uz aizlienētas naudas pamata. Tas atspoguļo to, cik nedroši jūtas Krišjāņa Kariņa valdība, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
“Budžeta izdevumu daļa ir par vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro lielāka nekā ieņēmumu daļa. Četru gadu laikā valdība aizņemsies vairāk nekā septiņus miljardus eiro. Salīdzinājumam – tas ir vairāk, nekā Igaunija ir aizņēmusies 30 gadu laikā. Ir ļoti dīvaini, ka ar tik milzīgu naudu netiek risinātas pašreizējā laika budžeta prioritātes,” sacīja Dombrovskis.
“No vienas puses, tas, ka pēc trim četriem gadiem tas 3×500 ir. Atgādināšu gan, ka 3×500 solījums bija 2019. gadā. JKP noklusē, ka, lai izpildītu šo solījumu, vajadzēs četru gadu laikā aizņemties septiņus miljardus eiro. Ir noklusēts, ka tādēļ pašvaldībām tiek atņemti gandrīz 100 miljoni eiro, neatvēlot tām 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet tikai 75%. Ir noklusēts, ka, lai izpildītu šo solījumu, vajadzēja vairāk nekā 200 tūkstošiem iedzīvotāju būtiski pacelt darbaspēka nodokļus,” norādīja politiķis.
Vaicāts, kādām jābūt nākamā gada valsts budžeta prioritātēm, Dombrovskis norādīja, ka “ir absolūti skaidrs, ka galvenā prioritāte ir veselības aprūpe. Otrā ir izglītība un zinātne. Trešā prioritāte ir tas, kas saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos. Un problēma ir inflācija, ko šis cenu kāpums izraisa. Inflācija ir jau sasniegusi 6% – tas ir trīs reizes vairāk, nekā bija prognozējusi valdība. Un izskatās, ka tas vēl nav viss – iespējams, būs vēl lielāka.”
“Par veselības aprūpi ir dīvaini, ka ir budžets ar tik milzīgu deficītu, taču tas neparedz nevienu jaunu medmāsu vai ārstu, kas vismaz uz gadu būtu pieņemti darbā veselības aprūpē. Tiek runāts par plāniem plaši organizēt brīvprātīgo darbu, par plāniem izsludināt vispārēju mobilizāciju, un ir ļoti dīvaini, ka ar tik milzīgu naudu nav iespējams atrisināt akūtu veselības aprūpes problēmu. Par izglītību paskatīsimies, kāds ir bijis izglītības un zinātnes papildu finansējums pēdējo četru gadu laikā! Tas ir mazāks nekā nauda, kas tiek plānota Liepājas cietuma celtniecībai! Četru gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi papildu finansējumu 113 miljonu eiro apmērā, bet Liepājas cietumam paredzēti 147 miljoni eiro. Un trešais ir energoresursu cenu kāpums. Neskatoties uz to, ka būs milzīgi peļņas rādītāji gan “Latvenergo”, gan ar to saistītiem energouzņēmumiem, valdība atsaka atbalstu visām mājsaimniecībām – atsakās no priekšlikuma piemērot samazināto PVN likmi elektrībai un dabasgāzei,” sacīja Dombrovskis.
Runājot par to, ka valstī tiek izstrādāti dažādi plāni, kam tiek veltīts laiks un resursi, bet budžetā tam finansējums nav plānots un piešķirts. Piemēram, onkoloģijas plāns, Dombrovskis norādīja, ka Finanšu ministrija to skaidro ar nepieciešamību ievērot fiskālo disciplīnu, jo ir liels valsts parāds: “Tas gan nesaskan ar Krišjāņa Kariņa pausto “naudas ir vairāk nekā nekad”… Onkoloģijai kaut kāda nauda ir piešķirta, taču tā ne tuvu nav tik liela, cik nepieciešams. Un tas ir laikā, kad tiek veidots tik milzīgs budžeta deficīts. Mēs piedāvājām novirzīt “Latvenergo” papildu peļņu onkoloģijas vajadzībām. Mūsu priekšlikums pagaidām nav izskatīts, atbildīgajā komisijā tas ir noraidīts.”
Foto: Saeimas kanceleja
