Dokumenti apliecina: jau pēc "Krājbankas" slēgšanas nauda no tās tiešām plūdusi milzīgā straumē

Dokumenti apliecina: jau pēc "Krājbankas" slēgšanas nauda no tās tiešām plūdusi milzīgā straumē

Jau pēc Latvijas Krājbankas darbības ierobežošanas 2011. gada 17. novembrī un faktiskās slēgšanas 21. novembrī gan dažādas "izredzētas" Latvijas fiziskās un juridiskās personas, gan arī ārzonu uzņēmumi spējuši no slēgtās kredītiestādes atgūt daudzos miljonos lēšamus finanšu līdzekļus.

Šo jau iepriekš skaidri nojausto faktu nu apliecina portāla Pietiek.com rīcībā nonākušie un šodien publiskotie dokumenti par konkrētām summām un personām, kam šīs summas pārskaitītas jau pēc liktenīgā 17. novembra.

Par iepriekš atklātībā nonākušajiem sarakstiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas faktiski vadīja izputējušās bankas darbību līdz administratora iecelšanai, apgalvoja, ka tie "maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Latvijas Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas". Taču šodien Pietiek publiskotie dokumenti rāda, ka liela daļa pieprasījumu ir tikuši adresēti tieši FKTK pilnvarniekiem un tie šos maksājumus arī apstiprinājuši.

FKTK oficiālais skaidrojums gan ir – no aptuveni sešiem tūkstošiem Latvijas Krājbankas klientu darījumu, kas uzsākti no 2011.gada 17. līdz 21.novembrim, tikuši apstiprināti apmēram 1000, un laika posmā no 2011. gada 22.novembra līdz 23. decembrim tie veikti par kopumā apmēram 55 miljoniem latu, tomēr visi FKTK pilnvarnieku saskaņotie darījumi esot "likumīgi un atbilst normatīvajiem aktiem, kādos gadījumos pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešams darījumus pabeigt".

Taču, kā zināms, pat Eiropas Komisija Latvijai adresētā vēstulē saistībā ar airBaltic saņemtā valsts atbalsta izpēti, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ļoti skaidri izteikusies par, piemēram, aviokompānijai airBaltic doto iespēju izņemt no citiem slēgtās kredītiestādes apmēram 2,8 miljonus eiro, kas „varēja nodrošināt uzņēmumam nepamatotu selektīvu priekšrocību”. Arī šos maksājumu dokumentus šodien publisko Pietiek.

Par šiem maksājumiem, kā zināms, Eiropas Komisija pat skaidri norādījusi – Latvijas iestādes neesot sniegušas pierādījumus par to, ka airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumi virs 100 000 eiro iesniegti pirms FKTK 2011. gada 17. novembra lēmuma.

„Turklāt, pat pieņemot, ka tas tā bija, Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumu par to, kāpēc šie rīkojumi tika izpildīti, neņemot vērā FKTK lēmumu, un vai pret citiem Latvijas Krājbankas klientiem, kuri atradās tādā pašā situācijā, tika ievērota tāda pati attieksme,” vēstulē, ko parakstījis Eiropas Komisijas konkurences komisārs Hoakins Almunja, norādījusi Eiropas Komisija.

airBaltic "ārkārtējie" maksājumi gan ir tikai neliela daļa no kopējā naudas apjoma, kas jau pēc Krājbankas slēgšanas aizplūdis no kredītiestādes ar FKTK ziņu, – šodien publiskojamie dokumenti ilustrē kopējo aizplūdušās naudas apjomu, un iespējams, ka tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl vienu dokumentu paketi par šo pašu tēmu.