Līdz šāgada beigām bezdarbs Latvijā būtiski nesamazināsies, nākamā gada sākumā tas pat var nedaudz pieaugt. Labklājības ministrijas prognozes ir pesimistiski piesardzīgas – vidējais bezdarba līmenis nākamgad varētu būt 14 procenti, kas nozīmē, ka tikai gada otrajā pusē sabiedrība redzēs būtiskus uzlabojumus.
Tā kā tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem bezdarba pabalstu, pašvaldību sociālajiem budžetiem nākas izturēt sociālās krīzes radīto smagumu.
Saskaņā ar jaunākajiem bezdarba līmeņa radītājiem arī septembrī bezdarba līmenis kritās – no 15 augustā līdz 14,6% septembrī. Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē septembra sākumā bija 169 676, septembra beigās – 165 386 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4290 cilvēkiem. Tas, pēc LM Darba tirgus politikas nodaļas vadītājas Ilzes Zvīdriņas teiktā, liecina, ka bezdarbnieku mainība ir diezgan strauja un nevar runāt, ka visi būtu ilgstošie bezdarbnieki – tādi, kuri nevar atrast darbu jau gadu un ilgāk. Tiesa, speciāliste nenoliedz, ka krīzes gadu laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir audzis.
Plānojot nākamajā gadā nepieciešamos līdzekļus aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, LM veikusi prognozes par bezdarba līmeņa izmaiņām.
Krītas, bet lēni
Šāgada pirmā pusgada beigās bezdarba līmenis Latvijā nedaudz sāka samazināties, tomēr paliekot augstā līmenī. 2010. gada aprīlī bezdarba līmenis (atbilstoši Eurostat metodoloģijai) bija sasniedzis 22,5%, maijā tas nokritās līdz 20%, kas joprojām bija viens no augstākajiem rādītājiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Arī reģistrētais bezdarba līmenis sācis sarukt – aprīļa beigās tas bija 16,7% (189 881 reģistrēts bezdarbnieks), bet septembra beigās jau 14,6%. Lai arī bezdarba līmenis krītas – mēnesī vidēji par 0,3 procenta punktiem, tomēr prognozējamais vidējais reģistrētā bezdarba līmenis valstī šim gadam joprojām saglabājas augsts – 16% ar vidēji 180 000 reģistrēto bezdarbnieku.
Prognozes – piesardzīgas
Mēs tās gribētu saukt par piesardzīgām, tā par prognozēm bezdarba līmeņa izmaiņām saka LM speciāliste I. Zvīdriņa. Gluži par pesimistiskām tās nevarētu dēvēt, jo nākamgad saredzams straujāks bezdarba samazinājums, bet arī par optimistiskām – ne. Šogad līdz gada beigām bezdarba līmenis būtiski nekritīsies, 2011. gada sākumā tas būs vairāk par 14%, bet gada vidū samazināsies un beigās būs 13%, tā nākamo gadu raksturo speciāliste. Iespējams, situācija būs labāka, bet “mēs, plānojot nepieciešamo naudu bezdarba mazināšanas pasākumiem, labāk to darām piesardzīgi”.
Nodarbinātības līmeņa pieaugums jāvērtē piesardzīgi, ņemot vērā arī vasaras sezonas ietekmi, kad ir pieejami gadījuma darbi.
LM, ņemot vērā salīdzinoši nestabilo situāciju Latvijas eksporta tirgos un pasaules ekonomikā kopumā, kā arī Ekonomikas ministrijas prognozes par lēnu un pakāpenisku izaugsmi, kura varētu sākties tikai 2011. gadā, kā arī faktu, ka prognozējamais nodarbinātības līmeņa pieaugums seko ar laika nobīdi, 2011. gadā prognozē vidējo bezdarba līmeni 14%. Arī Eiropas Komisija vērsusi uzmanību, ka Latvijas darba tirgū strauja atlabšana tuvākajā laikā nav gaidāma.
Nesaņem pabalstu
Parādījusies negatīva tendence, ka bezdarba pabalstu saņem arvien mazāks skaits bezdarbnieku – gada sākumā tā bija puse bez darba palikušo, tagad – tikai trešā daļa. Viens no iemesliem – beidzies pabalsta saņemšanas termiņš, otrkārt – cilvēki strādājuši ar algu aploksnē.
Arvien palielinās to bezdarbnieku skaits, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem un kuriem pēc atbalsta jāvēršas pašvaldībās, secina LM. Tāpēc vēl visu nākamo gadu Latvijā tiks īstenota simtlatnieku programma, taču ar izmaiņām – 2011. gada otrajā pusē bezdarbnieki saņems samazinātu stipendiju – 80 latu.
Valdība šonedēļ izskatījusi LM ziņojumu, kurā norādīts, ka nodarbinātības pasākumiem vajadzīgs papildu finansējums vairāk nekā 17 miljonu latu apmērā, jo, ņemot vērā pieejamo naudu (27,5 miljonus latu), var iesaistīt tikai 26% no bezdarbniekiem; ja tiktu piešķirti papildu līdzekļi – 46%. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks apstiprināja, ka valdība devusi jāvārdu papildu naudas novirzīšanai šim mērķim.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
