Dainis Gašpuitis: Latvijas ekonomikā notiekošie procesi ir ļāvuši uzlabot konkurētspēju

Jaunā gada pirmie makro dati, lai arī vēl par pērno gadu, ir atnākuši ar krietnu pozitīvisma devu. Kā rāda novembra statistika, novembrī rūpniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2008. gada oktobri ir audzis par 8.7%, bet salīdzinājumā ar 2008. gada novembri tas ir sarucis vien par 2.4%.

Situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: Vērtējot pa nozarēm, jāsecina, ka vairums nozaru joprojām atrodas dziļos mīnusos, tomēr parādās un nostiprinās nozares, kuru aktivitātes pieaugums būtiski ceļ kopējo nozares veikumu. Tā novembrī, salīdzinājumā ar 2008. gada novembri, pieaugums bijis metālu (+49.8%), koksnes, koka izstrādājumu (+41%), elektrisko iekārtu (+8.6%) un ķīmisko produktu (+3.6%) ražošanā.

Protams, mīnusi, lai arī niecīgi, tomēr norāda, ka situācija rūpniecībā turpina pasliktināties. Tomēr situācija pakāpeniski stabilizējas, un ir pamats uzskatīt, ka šāda tendence nostiprināsies. Latvijas ekonomikā notiekošie procesi ir ļāvuši uzlabot konkurētspēju, savukārt ārējos tirgos ir manāms aktivitātes pieaugums un ir atsācies pieprasījums. Kā arī rūpniecība, ar atsevišķu mēnešu izņēmumu, atrodas lejupslīdē jau no 2007. gada septembra. Sagaidāms, ka rādītāji rūpniecībā, piedzīvojot svārstības, tomēr īstermiņā turpinās uzlaboties. To pamatā virzīs uz eksportu balstītās produkcijas ražošana.

Lielā mērā nozares veikumu noteiks, kā attīstīsies kokrūpniecība un arī valsts piekoptā politika nozarē. Tāpat metālu un ķīmiskā ražošana turpinās uzrādīt labu veikumu. Lielu nozīmi spēlēs tas, cik ātri un veiksmīgi atkopsies Latvijai nozīmīgie tirgi, īpaši Igaunija un Lietuva. Vidējā termiņā tomēr saglabājas bažas par jaunu atslābumu pasaules ekonomikā, ko var raisīt bezdarba augstais līmenis, patērētāja piesardzīgums un valdību augstie parādu līmeņi. Tomēr, neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, galvenais uzdevums ir izmantot konkurētspējas pieaugumu, lai nostiprinātu pozīcijas tirgū un strādātu pie efektivitātes un ražības. Ilgtermiņā ir jāizmanto gan ES struktūrfondi, gan atrašanās ES tirgū un citi priekšnosacījumi, lai rūpnieciskā ražošana paplašinātos. Jo, ņemot vērā Latvijas rūpniecības apjomu, kaut vai salīdzinājumā ES tirgus apjomu, ja ir konkurētspējīgs kvalitātē un cenā piedāvājums, ir iespēja ne tikai rast, bet arī palielināt mūsu preču noietu. Labie rūpniecības dati ļauj prognozēt labus rādītājus arī ārējā tirdzniecībā. Decembrī, visticamāk, tikpat straujš tālāks lēciens plusos nebūs sagaidāms, bet saglabāsies nelieli mīnusi.