Šobrīd ir izveidojies vienpadsmitkārtīgs nodokļu celšanas pārsvars pār valsts izdevumu samazināšanu.
Valdošā koalīcija ir kaut uz laiku pieklusinājusi savus strīdus un nākusi klajā ar budžeta deficīta samazināšanas plānu kaut 39 miljonu latu apmērā. Tas ir par 11 miljoniem mazāk, nekā no Latvijas prasa kreditori. Vakar valdības sēdē neparādījās finanšu ministrs Andris Vilks, kas mēģina panākt atbalstu tagadējam konsolidācijas plānam Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē. Vēl stingrāki parādnieku dresētāji dzīvo Starptautiskā valūtas fonda mītnē, kas atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Viņu pārstāvji varētu ierasties Latvijā ne vēlāk kā martā, raksta NRA.LV.
Latvijas valdība cenšas apmierināt kreditoru prasības ar lēmumu, kas atkārto gan iepriekšējās valda Dombrovska valdības, gan vēl pirms tam strādājušās Ivara Godmaņa valdības lēmumus. Tiek piedāvāta kārtējā nodokļu celšana komplektā ar nebūtisku valsts izdevumu samazināšanu bez valsts pārvaldes iestāžu likvidēšanas.
Valdība ir ievērojusi Zaļo un zemnieku partijas prasību nesamazināt sociālos izdevumus ne no speciālā budžeta, ne no pamatbudžeta, ja neskaita darbinieku skaita samazināšanu arī šīs partijas kontrolētajās ministrijās par 1/10 daļu. Šīs partijas speciālais ieguldījums taupības pasākumos ir skolotāju atalgojuma samazināšana par 700 tūkstošiem latu.
Par gandrīz vai vienīgo cietēju no izdevumu samazināšanas ir izraudzīts aizsardzības budžets. Uz to attieksies aptuveni 600 tūkstošu latu samazinājums, kā arī štatu samazināšana Aizsardzības ministrijā. “Tas ir nepieļaujami,” Neatkarīgajai teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņaprāt, šādi izdevumi aizsardzībai būtu iespējami tikai tad, ja Latvija pasludinātu sevi par pacifistu valsti, kas savukārt būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Ministrs apgalvoja, ka tieši viņa ministrija esot tā, kas jau paveikusi strukturālās reformas. Ja tai tagad atņemtu naudu, tas būtu signāls visām citām ministrijām un iestādēm nekādas reformas neveikt un tādējādi sargāt savus tagadējos budžetus.
Valsts ieņēmumu palielināšana izskatās tikpat problemātiska kā izdevumu samazināšana. Valdība vēlētos iekasēt 13 papildu miljonus no dabasgāzes un naftas produktu lietotājiem, gandrīz 13 miljonus no ēnu ekonomikas un 8 miljonus no uzņēmumiem, kuri izsniedz patēriņa kredītus, bet nav bankas. Vēl divus miljonus latu no azartspēļu nozares varētu pēc vēlēšanās skaitīt vai nu atsevišķi, vai pieplusot pie ēnu ekonomikas 13 miljoniem.
Valdībai nāksies krietni papūlēties, lai pierādītu savu ieņēmumu palielināšanas iespējas. Kas tad ir noticis Latvijā kopš tagadējā budžeta pieņemšanas pagājušā gada decembrī, kas ļauj gan celt nodokļu likmes, gan palielināt nodokļu piedzīšanu pēc vecajām un jaunajām likmēm? Atbilde varētu būt – protesta akciju trūkums, (ne)reaģējot gan uz iepriekšējo nodokļu paaugstināšanu no 1. janvāra, gan uz tam sekojošo inflācijas lēcienu janvārī. Valdība to uzskata par atbalstu savai politikai, ko mainīt nav vajadzības.
Nodokļu celšanas plāns vakardienas valdības sēdē tika papildināts ar kārtējo solījumu turpmāk nodokļus vairs nepaaugstināt virs tā līmeņa, kāds tiks sasniegts līdz šā gada beigām. Solījums ietverts valdības rīcības plānā, ko valdība vakar pieņēma pēc īsām norādēm uz plānā pamanītajām pārrakstīšanās kļūdām, par ko Valsts kancelejas pārstāvis atvainojās. Tālāk gan seko atruna, ka nodokļu likmju nepaaugstināšana neattieksies uz nekustamā īpašuma nodokli.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
