Buceniece: Eksporta izaugsme palēninās no augsta līmeņa

Eksporta izaugsme jūlijā vēl aizvien bija spēcīga, neskatoties uz pieaugošo tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu un ar to saistīto nenoteiktību, kā arī izaugsmes palēnināšanos eiro zonā šogad. Preču eksports eiro izteiksmē bija par 8.3% (CSP dati) lielāks nekā pērnā gada jūlijā. Vairāk nekā pusi no šī pieauguma nodrošināja straujš kāpums koka un tā izstrādājumu eksportā, bet tai pat laikā vairākās preču grupās iezīmējās mīnusi (piemēram, optiskās ierīces, būvmateriāli, plastmasa). Savukārt pakalpojumu eksports palielinājās par 6% (Latvijas Bankas dati). Transporta pakalpojumu eksports auga straujāk, kamēr braucieni samazinājās un citu pakalpojumu eksports auga lēnāk.

Lai gan kopējais eksporta sniegums jūlijā joprojām bija labs, izaugsmes temps bija nedaudz lēnāks, nekā redzējām iepriekšējos trīs mēnešos. Ir vairāki signāli, kas liecina, ka eksporta izaugsme varētu kļūt vēl mazliet lēnāka turpmākajos mēnešos.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugums palēninās, un aptaujās uzņēmēji norāda, ka ražošanu kāpināt arvien vairāk traucē darbaspēka trūkums. Tai pat laikā investīcijas jaunās iekārtās pēdējos gados ir bijušas diezgan nelielas. Aptauju dati gan liecina, ka eksporta pasūtījumi ir diezgan augstā līmenī, bet vairs neaug tik strauji un tos, visticamāk, kļūs arvien grūtāk apkalpot kapacitātes trūkuma dēļ. Arī karstā vasara, kas samazināja ražas, var iegriezt lauksaimniecības produktu eksportam. Savukārt pakalpojumos gaidāms, ka gada otrajā pusē atjaunosies kritums finanšu pakalpojumu eksportā (pēc, visticamāk, īslaicīga pieauguma otrajā ceturksnī) līdz ar nerezidentu biznesa segmenta samazināšanos banku sektorā, kas pavilks uz leju kopējo izaugsmes tempu. Eksporta izaugsmes tempus ierobežos arī lēnāk augošais ārējais pieprasījums.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste