Darba tirgus atkopšanās gada nogalē un šī gada sākumā ir sabremzējusies vai pat drīzāk apstājusies. To ietekmēja Delta un Omikrona paveidu uzliesmojumi un saistītie vīrusa izplatības ierobežojumi, kā arī obligātā vakcinācijas prasība. Tomēr kopējā ietekme uz darba tirgu ir bijusi mazāka, nekā varēja gaidīt.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka bezdarba līmenis ceturtajā ceturksnī saruka līdz 7.1%, kas ir par 0.1 procentpunktu mazāk nekā ceturksni iepriekš un par 0.8% mazāk nekā 2020.gada pēdējos trīs mēnešos. Novembrī gan kritums apstājās, un decembrī bezdarba līmenis jau pieauga līdz 7.5% un janvārī – līdz 7.6%. To veicināja ne tikai ar pandēmiju saistītie mēri, bet arī sezonāli faktori.
Pandēmijas un saistīto pasākumu ietekmi daudz labāk var saskatīt citos darba tirgus rādītājos. Saskaņā ar CSP datiem bezdarbnieku skaits ceturkšņa laikā samazinājās par 1.4 tūkstošiem, bet nodarbināto skaits tai pat laikā saruka par 12.7 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka daļa cilvēku, kas bija spiesti vai izvēlējās pamest darbu, nonāca nevis bezdarbnieku rindās, bet gan pilnībā pazuda no darba tirgus. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pieauga par nepilniem 12 tūkstošiem. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem bija strādājošie pensionāri. Ņemot vērā neiepriecinošās demogrāfiskās tendences un sabiedrības novecošanos, darba tirgus var tikai iegūt no tā, ka vecāka gada gājuma speciālisti ir ekonomiski aktīvi ilgāk. Jācer, ka, pandēmijas riskiem atkāpjoties, šos cilvēkus izdosies iesaistīt atpakaļ darba tirgū.
Pērnā gada nogalē nodarbinātība saruka par 2.4%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Neliela daļa strādājošo darbu pameta COVID-19 sertifikātu prasības ietekmē. Eiropas Komisijas aptaujas rādīja, ka, iestājoties rudenim un stingriem vīrusa ierobežojumiem, uzņēmumi sāka piesardzīgi skatīties uz jaunu darbinieku algošanu un drīzāk mazināja štatus. Tomēr jau novembrī, ierobežojumiem atslābstot, situācija sāka uzlaboties Janvārī uzņēmumu skaits, kas plānoja darbinieku skaita pieaugumu, jau bija pārsvarā. Visvairāk darbinieku skaitu celt vēlējās būvniecības uzņēmumi.
Omikrona paveida izplatība nav novedusi pie tik stingriem ierobežojumiem kā Deltas gadījumā, tāpēc vīrusa ietekme uz darba tirgus rādītājiem ir sākusi mazināties. Īstermiņā gan darbinieku pieejamību mazina augstie inficēšanās rādītāji, kuru ietekmē aug pieprasījums pēc darbnespējas lapām. Arī nodarbinātības valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu rāda, ka februāra otrajā pusē ir sākuši parādīties pirmie signāli par darba tirgus atkopšanos. To noteikti veicina arī plāni par ierobežojumu mīkstināšanu martā un aprīlī.
Pērn kopumā bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.6%, bet nodarbināto skaits saruka par 3.2%. Šogad gaidāms, ka bezdarba līmenis gadā vidēji būs 6.8% un strādājošo skaits atsāks augt. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita kritumu, nodarbināto skaits gan diez vai tuvākajos gados atgriezīsies pirms pandēmijas līmenī. Attiecīgi, darbaspēka trūkums kļūst aizvien aktuālāks. Šīs tendences turpināsies, ja netiks būtiski mainīta imigrācijas politika.
Tomēr šajā stāstā būtiskas izmaiņas var ieviest Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās sankcijas gan no Rietumu un to sabiedroto puses, gan arī atbildes sankcijas no Krievijas puses. Krievija ir lielākais dabasgāzes un kviešu eksportētājs pasaulē, otrs lielākais naftas eksportētājs, tai ir arī būtiska loma atsevišķu metālu tirgū. 40% no Eiropas Savienībā importētās gāzes nāk no Krievijas. Jau šobrīd redzam, ka šajās dienās globālajos izejvielu tirgos ir strauji augušas naftas, gāzes, metālu un kviešu cenas. Notikumi attīstās strauji, un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas. Jo stingrākas sankcijas Rietumi ieviesīs, jo vairāk to sekas izjutīs arī pati Eiropas Savienība. Gan Krievija, gan it īpaši Eiropas Savienība ir būtiski Latvijas tirdzniecības partneri. Latvijas ekonomikai šie notikumi nozīmēs augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi. Pie lēnākas ekonomikas izaugsmes redzēsim arī mazākus uzlabojumus darba tirgū, nekā iepriekš gaidīts. Ietekmes apmērs būs atkarīgs no tālākas notikumu attīstības. Nenoteiktība ir ļoti augsta.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
