Pandēmijas ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm ir ļoti atšķirīga. Dažās ir nopietna krīze, un uzņēmumiem bažas par izdzīvošanu, savukārt citas ekonomikas vājināšanos šogad ir izjutušas visai maz un salīdzinoši ātri spējušas atgūties. Pie pirmajām galvenokārt pieder pakalpojumu nozares, savukārt otrajā grupā ir ekonomikas ražojošā daļa, tai skaitā apstrādes rūpniecība. Sociālā distancēšanās – gan saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem, gan arī saistībā ar iedzīvotāju piesardzību – ir veicinājusi patēriņa pāreju no pakalpojumiem uz precēm. Arī vēlme labiekārtot/ remontēt mājokli ir augstāka nekā pirms pandēmijas. Elektronikas nozare iegūst no digitalizācijas, ko pandēmija ir vēl vairāk paskubinājusi. Tās ir labas ziņas preču ražotājiem.
Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā oktobrī palielinājās par 1% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visbūtiskāk kopējo sniegumu cēla koksnes produkcijas apjomi (+8.2% pret iepriekšējo gadu). Straujāku kāpumu, iespējams, veicinājis augošs pieprasījums no Apvienotās Karalistes. Britu uzņēmumi aktīvāk sāka piepildīt savas noliktavas, baidoties no īslaicīgiem tirdzniecības plūsmu pārrāvumiem nākamā gada sākumā, ja Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvjiem neizdotos vienoties par tālāku sadarbību pēc Brexit pārejas perioda beigām. Nozīmīgu devumu kopējā ražošanas apjomu pieaugumā sniedza arī kāpums elektrisko iekārtu (+19.8%), pārtikas produktu (2.5%), gumijas un plastmasas izstrādājumu (+17.5%), kā arī automobiļu un (pus)piekabju (+9.7%) ražošanā. Tomēr vairākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs saglabājās vai atjaunojās mīnusi. Milzīgs kritums kā jau visa šī gada laikā bija vērojams iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-32%). Samazinājums tika reģistrēts arī gatavo metālizstrādājumu (-6.9%) un nemetālisko minerālu (‑5.4%, galvenokārt būvmateriāli) ražošanā, kas ir salīdzinoši lielas apakšnozares.
Pavasara laikā gan ražotāji Latvijā, gan viņu sadarbības partneri ārvalstīs ir guvuši mācības, kas šobrīd, vīrusam spēcīgāk uzliesmojot, ļauj efektīvāk organizēt darbu ražotnēs un sadarbību ar partneriem. Izskatās, ka pagaidām piegāžu ķēdes ir noturīgākas. Turklāt arī Eiropā ieviestie ierobežojumi rudenī vismaz sākotnēji rūpniekiem – mūsu sadarbības partneriem – bija labvēlīgāki nekā pavasarī. Savukārt Latvijā ražotāju darbība netika universāli ierobežota ne pavasarī, ne arī tagad. Skats uz tālāko biznesa attīstību ražotāju vidū novembrī bija līdzīgs kā oktobrī, proti, daudz optimistiskāks nekā pavasarī, bet piesardzīgāks nekā pirms pandēmijas. Nedaudz labāk jūtas lielie uzņēmumi, bet bažīgāki ir mazie. Ārējais pieprasījums pagaidām vēl ir diezgan noturīgs, un ražotāju vērtējumā eksporta pasūtījumi novembrī bija līdzīgā apmērā kā vasaras beigās. Visticamāk, ka rudens uzliesmojuma kaitējums nākamajos mēnešos būs vairāk redzams ražošanas apjomos, tomēr joprojām ir pamats domāt, ka tas būs mazāks nekā pavasarī. Optimismu vairo arī progress vakcīnu izstrādē. Vēl gan mazliet jāpaciešas līdz apstrādes rūpniekiem izdosies atpelnīt pandēmijas laika zaudējumus.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
