Bankas zaudē, bet neizput

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati par Latvijā strādājošajām komercbankām uzrāda 346,8 miljonu latu zaudējumus šā gada pirmajā pusē.

Banku zaudējumi ir radušies, veidojot uzkrājumus, ar kuriem vajadzības gadījumā tiktu aizvietota nauda, ko bankas nesaņems no izputējušiem kredītņēmējiem. Uz uzkrājumu rēķina bankām būtu jāspēj pildīt savas saistības gadījumā, ja banku klienti u.c. partneri nespēs pildīt savas saistības pret bankām. Uzkrājumi tiek iegrāmatoti kā zaudējumi, kas jāsedz uz peļņas un pamatkapitāla palielināšanas rēķina. Kopš uzkrājumu apjoms daudzkārt pārsniedz Latvijas komercbanku peļņu, piecu banku īpašniekiem ir šogad nācies iemaksāt savās bankās vairāk nekā 350 miljonu latu, bet divas bankas vēl gatavojas palielināt pamatkapitālu kopā par 150 miljoniem. Tomēr šādas iemaksas nenozīmē skaidrās naudas uzkrāšanu banku seifos. FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis Neatkarīgajai skaidroja, ka banku pamatkapitālā uzrādītā nauda pārsvarā cirkulējot kā starpbanku kredīti un tiekot arī ieguldīta valstu vērtspapīros. Tas nozīmē, ka jebkuras bankas pamatkapitāls var izrādīties pilnīga fikcija, ja izput vai nu nākamā banka, kas aizņēmusies naudu no pirmās bankas, vai izput tāda valsts kā Latvija, kuras politiķi vakar vismaz demonstrēja vēlēšanos sastrīdēties ar Starptautisko valūtas fondu. Latvijas iespējas atdot jebkuru parādu tagad ir pilnībā atkarīgas no nākamajiem aizdevējiem.

Latvijas maksātnespēja vakar atkal tika novērsta uz dažiem mēnešiem, jo Valsts kase saņēma Eiropas Komisijas (EK) aizdevumu 1,2 miljardu eiro jeb 703 miljonu latu apmērā. Puse šīs naudas tiks noguldīta Latvijas Bankā ar nosacījumu, ka to drīkstēs izmantot tikai un vienīgi finansiālās grūtībās nonākušu banku atbalstam. FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane vakar izpauda, ka ar to domātas tikai valstij piederošas bankas – tātad pašlaik Hipotēku un zemes banka un Parex banka. Tomēr ne viņa, ne J. Brazovskis nespēja nepārprotami atbildēt, vai šo naudu drīkstēs izmantot arī privāto banku atpirkšanai jeb pārvēršanai par valstij piederošām bankām. Uz to varot cerēt nevis visas, bet tikai “sistēmiskās” bankas, t.i., kuru izputēšana visvairāk apdraudētu citas bankas, kaut vai atstājot tās bez pamatkapitāla, kā jau tika iepriekš norādīts.

Komercbanku finansiālā situācija kopumā tomēr nav tik draudoša, jo to operacionālā peļņa (peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem) sasniegusi 198,5 miljonus latu. I. Krūmane apliecināja, ka zaudētie kredīti tiek iekļauti jau šajā rādītājā, bet kopējo zaudējumu lauvastiesu dod tikai pieņēmumi par nākamajiem zaudējumiem. Tomēr nav izslēdzams arī zaudēto kredītu lēcienveidīgs pieaugums. Šobrīd bankas ir atzinušas dažādas problēmas sakarā ar aptuveni trīs miljardiem kredītos izsniegtu latu. Attiecībā uz vienu miljardu latu ir palikusi vairs tikai viena problēma, kā piedzīt iespējami lielāku naudas summu, realizējot ķīlas u.c. kredīta nodrošinājumus. FKTK vadītāji neuzņēmās pat aptuveni pateikt, kādu daļu no aizdotās naudas bankām caurmērā izdodas šādā veidā atgūt. Viņi pamatoti norādīja, ka šī daļa var mainīties atkarībā no ekonomiskās situācijas Latvijā. Sadzīvē par šādām ķīlām liecina, piemēram, sludinājumi par mājokļu cenām, kas divas trīs reizes pārsniedz cenas, par kādām šo mājokli varētu pārdot, ja tas vispār vairs ir iespējams. Tāpat no daudziem apstākļiem Latvijā un pasaulē atkarīga izputējušu uzņēmumu iekārtu pārdošana nākamajiem ražotājiem, pārdošana metāllūžņu uzpircējiem vai pamešana sarūsēt.

Avots: www.nra.lv