Baltijas valstu ekonomika demonstrē elastību un tuvojas jaunai augšupejas fāzei

Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās 2014. gadā bija nopietns izaicinājums Baltijas valstīm, tomēr Latvija, Lietuva un Igaunija pierādīja savu elastību, turpinot ekonomisko izaugsmi, kas, pēc ekspertu domām, šogad paātrināsies Latvijā un Igaunijā, bet nākamgad visās trijās Baltijas valstīs, liecina DNB bankas publicētais ekonomikas norišu pārskatu Baltijas valstīm.

Aizvadītajā gadā Baltijas valstis izjuta būtisku Krievijas – Ukrainas konflikta ietekmi. Ģeopolitiskā situācija lika lielajiem eksportētājiem mazināt savu atkarību no Austrumu tirgus, pārorientējot ārējo tirdzniecību un meklējot jaunus eksporta ceļus uz Rietumu valstīm, kas pierādīja Baltijas valstu elastību un pielāgošanās spēju. Visu trīs Baltijas valstu eksports uz Krieviju ir strauji sarucis, taču būtiski pieaudzis uz eirozonu.

Izaugsme visā Baltijas reģionā paredzama arī šajā un nākamajā gadā, turklāt prognozējams, ka temps kopumā pakāpeniski paātrināsies, vien Lietuvā šogad iespējama salīdzinoši vāja patēriņa radīta neliela piebremzēšanās. Potenciālais vidējā termiņa pieauguma temps visās Baltijas valstīs ir līdzīgs – aptuveni 4%, un tas visdrīzāk tiks sasniegts 2017. gadā, bet optimistiskajā scenārijā — nākamgad. Algas augs, taču šogad importa izmaksu samazināšanās inflāciju turēs tuvu nullei, savukārt nākamajā gadā paredzams ievērojams tās pieaugums.
„Baltijas ekonomikas ir iekšēji ļoti daudzveidīgas. To attīstība balstās uz augsti kvalificētu darbaspēku ar daudzveidīgu zināšanu un iemaņu klāstu, kas dod iespēju attīstīt plašu nozaru spektru. Katrai valstij ir savas īpatnības, bet arī daudz kopīgā, piemēram, strauja komercpakalpojumu eksporta attīstība krīzes pārvarēšanas periodā. Vēsturiski lielākie sasniegumi šajā sfērā ir Igaunijā, bet Latvija un Lietuva iedzen. Starp preču nozarēm pašlaik visās valstīs ir raksturīga strauja mēbeļu ražošanas un eksporta attīstība, labi attīstās elektronikas ražošana. Savukārt Lietuva strauji palielina minerālmēslu eksportu.

Baltijas valstu darba tirgi strauji „sasilst”. Vistālāk process ir pavirzījies Igaunijā, taču šobrīd šis process visstraujākais ir Latvijā. Pērn visās trīs Baltijas valstīs algu līmenis audzis par vairāk nekā 5% gadā,” komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Jāatzīmē, ka visstraujāk bruto algas 2014. gadā augušas Latvijā (6,6% – 4.ceturksnī, gada griezumā mērot), savukārt strādājošo skaits – Lietuvā, par 1,8%.

Atšķirības vērojamas, aplūkojot kreditēšanas tendences. 2014. gadā kreditēšana turpināja aktivizēties Igaunijā – tur zemākais kredītportfeļu pēckrīzes līmenis tika sasniegts jau 2012. gada 1. pusē. Turpretī Lietuvā un Latvijā portfeļu sarukums turpinās, Latvijā pērn pat paātrinājās, bet Lietuva ir tuvāk izmaiņu nulles punktam. Janvārī tika reģistrēts mājsaimniecību portfeļa pieaugums par 0.4%, bet uzņēmumu kredītu kopējais apjoms vēl samazinājās par 2,5%.

Pēteris Strautiņš pauž viedokli, ka novērojamas pazīmes, ka šogad kreditēšana beidzot aktivizēsies arī Latvijā, gada sākumā portfeļu sarukums bija mazāks nekā pērn, un ir pozitīvi signāli par hipotekāro kredītu pieprasījumu.

Sagaidāms, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz straujāk nekā pērn. Pirmajā ceturksnī tā vēl bija Krievijas ekonomikas krīzes izraisīto grūtību smagākajā punktā, izaugsme gada griezumā varētu būt samazinājusies vēl zem pagājušā gada līmeņa, taču sekojošajos ceturkšņos sniegums diezgan strauji uzlabosies. Valsts ekonomikas pieauguma prognoze tiek palielināta no 2,5% līdz 2,8%. Galvenais pieauguma avots šogad vēl būs privātais patēriņš. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka patērētāju piesardzība pērn bija pārejoša parādība, ko lielā mērā noteica psiholoģiski faktori. Šā gada laikā pakāpeniski uzlabosies arī eksportētāju sniegums, tiem atrodot alternatīvas Krievijas tirgum, kā arī situācijai stabilizējoties pašā Krievijā.

Lietuvas šogad izaugsme nedaudz piebremzēsies — no 2,9% pērn līdz 2,6% šajā gadā. Baltijas valstu lielākajā ekonomikā patēriņš pērn auga strauji, un daļēji to noteica gatavošanās eiro ieviešanai.. Kā skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts P.Strautiņš, Lietuvai specifiska problēma ir tranzīta apgrūtinājumi uz Kaļiņingradas apgabala robežas. Tās eksports uz Krieviju sarūk īpaši strauji – janvārī gada griezumā par 40% (Lietuvā ražotajām precēm, izslēdzot tranzītu), un tā vairs nav starp Top 5 tirgiem, līdz ar to tālākas nelabvēlīgas ietekmes potenciāls ir ierobežots. Ilglaicīgus ieguvumus, piemēram, valūtas maiņas izdevumu un procentu likmju samazināšanos, kā arī lielākas ārvalstu investīcijas Lietuvai var sniegt tās kļūšana par eirozonas deviņpadsmito dalībvalsti. Kā vēsturisks notikums jāmin arī Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) darbības uzsākšana janvārī. Tas ir ievērojams ieguvums no apgādes drošības viedokļa, un tas ir svarīgākais aspekts, lai arī šobrīd enerģijas lietotājiem papildu slogu rada ieguldījumu finansēšana. Taču infrastruktūras izmaksu komponenti caur Klaipēdu piegādātajai gāzei var samazināt, piesaistot vairāk klientu citās valstīs un pilnībā noslogojot termināļa jaudu jeb 3 miljardus kubikmetru gadā.

Igaunija tāpat kā Latvija šogad būs biznesa cikla augšupejas fāzē. DNB bankas Lietuvas galvenā makroekonomikas analītiķe Indre Genīte-Pikčiene skaidro, ka Igaunijas ekonomisko augšupeju lielā mērā nosaka eksporta sektora paveiktais dažādu grūtību pārvarēšanā. Sarežģījumu periods tai sākās ātrāk nekā Latvijai un Lietuvai, izjūtot Krievijas tranzīta kritumu un Somijas elektronikas nozares krīzes ietekmi. Pagājušā gada sākumā Igaunijas ekonomikas pieaugums saruka gandrīz līdz nullei. Gadā kopumā tas bija straujāks jeb 2,1%, taču gandrīz pilnībā balstījās uz mājsaimniecību patēriņu, kas auga par 4,6%. Investīcijas pērn pat saruka par 2,8%. „Taču ieguldījumi pamatkapitāla veidošanā Igaunijā joprojām ir augstākie starp ES dalībvalstīm procentuāli no IKP jeb 25,8%, pārspējot attiecīgos Latvijas un Lietuvas rādītājus par 2,6 un 6,6 procentpunktiem. Tas ir spēcīgs arguments par labu straujākai Igaunijas izaugsmei nākotnē, bet bremzējoša ietekme var būt darbaspēka pieejamībai. Bezdarba līmenis Igaunijā ir zemākais starp Baltijas valstīm (6,6%), turklāt tas pērn saruka visstraujāk (par 2,2 procentpunktiem),” skaidro I.Genīte-Pikčiene.