Pasaules un vietējā tirgū turpinās lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazināšanās. Tuvākajā laikā paredz cenu stabilitāti ar lejupslīdošu tendenci.
«Maksa par augļiem un dārzeņiem ir ļoti zema. Jau pērn tā bija pazeminājusies, taču šogad cena ir vēl zemāka. Dārgāks palicis nav praktiski nekas, vien atsevišķi īpašas nišas produkti un gaļas izstrādājumi – desas un žāvējumi,» informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Šogad ievērojami samazinājusies globālā pārtikas importa kopvērtība. I. Gulbe to skaidro ar naftas cenu kritumu, jo kritušās arī pārvadājumu izmaksas. «Visizteiktākais samazinājums graudaugiem, eļļai, dārzeņiem un augļiem. Kritums ir gan vērtībā, gan tonnās, taču pienam apjomi palielinās, bet vērtība sarūk. Vienīgi vērtība palielinās tējai un kafijai,» skaidro speciāliste. Pašlaik ir zemākās lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenas kopš 2010. gada. «Mums šogad ir graudu rekordražas, bet maksa graudaudzētājiem ir samērā augsta, jo mums ir pieeja pie ostām, kas uzreiz var kravu eksportēt uz pasaules tirgiem. Cena ir piesaistīta pasaules tirgus situācijai,» NRA.lv skaidro I. Gulbe. Vistas gaļas cenas samazinās, jo putnu barība kļuvusi lētāka. Cūku iepirkuma maksa svārstās, savukārt bullēnus uzpērk par ļoti zemu samaksu.
Piena iepirkuma cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, un to kāpumu pašlaik neprognozē. I. Gulbe situāciju skaidro ar neefektīvu pārstrādi: «Mums jādomā, kā pārdot produktu ar pievienoto vērtību, nevis ražot preci, kas kļūst par izejvielu, piemēram, piena pulveri un sviestu.»
Cenu samazinājums Latvijas veikalos piena produktiem ir samērā mazs vai tāda nav vispār. Daļa kombinātu ir samazinājuši cenas savām precēm, taču lielākā daļa tikai kā akcijas cenas. «Kad būs nepieciešams pacelt samaksu, būs grūti pārslēgt līgumus ar tirgotājiem, jo pieredze nav labvēlīga piena pārstrādes uzņēmumiem. Otrs – pārstrādātāji cenšas savus zaudējumus kompensēt ar cenu vietējā tirgū,» secina I. Gulbe. Viņa piebilst, ka nav vēl pasaulē atrasts instruments, kā kontrolēt mazumtirdzniecības cenas. Pagājušogad, kad Krievija aizliedza ievest pārtikas produktus un akcija mudināja izvēlēties Latvijas ražotāju produkciju, pieprasījums pēc Latvijas piena produktiem bija par 15% lielāks nekā pirms embargo. «Pašlaik pārtikas cenām būtu jāsaglabājas stabilām ar lejupejošu tendenci, taču jāpievērš uzmanība, ka mainās nodokļi un no nākamā gada palielinās minimālā alga, taču pašreiz nekas neliecina, ka cenas būtu jāpalielina,» atzīst I. Gulbe.
Lelde Veinberga