Atklāj veiklu shēmu, kā Rīgas brīvosta apgājusi likumu

Atklāj veiklu shēmu, kā Rīgas brīvosta apgājusi likumu

Interesanti skaitļi parādās, ja apskatās, cik ostas samaksā savas pilsētas budžetā, kā to nosaka likums par ostām. Lai arī lielākā pēc apgrozījuma un ieņēmumiem, Rīgas brīvosta (RBO) iemaksā pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta, Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» atklāj veiklu shēmu, kā brīvostas valde apgājusi likumu.

Likums par ostām nosaka, ka 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai, raksta Apollo.lv.

Ja salīdzina trīs Latvijas lielo ostu ieņēmumus 2012. gadā, tad Liepājas ostai tie ir  aptuveni 8 miljoni, Ventspils -17 miljoni, bet Rīgai – 32 miljoni latu. Pilsētas budžetā Ventspils brīvosta ieskaitījusi miljonu, bet dīvaini – Rīga tikai 350 000 latu, apmēram tikpat, cik Liepāja.

Izrādās, 2005.gadā RBO valde mainīja ostu maksu sistēmu. Valde, kura tolaik atgādināja politisku varavīksni (pašvaldību pārstāvēja Andris Ārgalis (TP), Aivars Aksenoks (JL), Jānis Birks (TB/LNNK), Andris Ameriks (LPP)), pievienojot klāt vēl loču un ledus maksas, tonnāžas maksas pārsauca par kravas maksām. Līdz ar to tām ir citādāks nosaukums nekā likumā, un vairs nebija jāiemaksā pašvaldības budžetā.

Tas tika darīts ostas attīstības vārdā, taisnojas Andris Ameriks (GKR), kurš brīvostas valdē darbojas kops 2001.gada. Tādējādi esot cerēts iegūt vairāk līdzekļus ostas padziļināšanas darbiem, Krievu salas projektam un citiem attīstības pasākumiem.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, 2012. gadā 350 000 latu vietā, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaņem 2,2 miljoni latu. Kopš 2005.gada Rīgas pašvaldības budžetam šai laikā garām aiztecējuši vismaz 10 miljoni latu.

Raidījums pašvaldībās uzzināja, Ventspils savu miljonu tērējusi, piemēram, ostas pievadceļu rekonstrukcijai, Liepāja- pievadceļa ikdienas uzturēšanai un bedrīšu remontam.

Tas, ka Rīgā naudas ar ostu saistītai infrastruktūrai trūkst, apliecina konkrēts piemērs Bolderājā. Flotes ielas uzņēmumi: Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas, ostas termināļu pārstāvji sūdzas, – ielā nav drenāžas sistēmas, lietainā laikā cilvēkiem jārāpo pa krūmiem un automašīnu dzinēji noslāpst lietus peļķēs. Uzņēmumi raksta sūdzības un iesniegumus Rīgas Domei kopš 2005. gada. Rezultātu neesot, atbildēs skan – nav līdzekļu.

Tagad beidzot jautājums sakustējies. RBO valdes priekšsēdētājs apliecina, ka Flotes ielas sakārtošana izskatīta valdes sēdē, tiesa, konkrēti lēmumi pieņemti nav. Tāpat Ameriks sola pārskatīt kārtību un apjomu, kādā ostas maksājumi nonāk pašvaldības budžetā.

Ameriks sapinas melos, sakot, ka maksājumus pašvaldības budžetā pārrunājis ar kolēģi Nilu Ušakovu (SC). Rīgas mērs Ušakovs, kurš jau trīs gadus strādā brīvostas valdē un pērn tur nopelnījis 35 tūkstošus latu, intervijā raidījumam apliecina, ka par ostas maksājumiem savas pašvaldības budžetā vispār neko nav dzirdējis.