Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci, ka, lai gan ekonomikas rādītāji uzlabojas, tai skaitā ievērojami palielinās vidējais atalgojums, būtiska daļa iedzīvotāju reālu labklājības pieaugumu neizjūt.
Tikmēr 43 % sabiedrības būtiskas pārmaiņas nejūt un 30 % – pasliktinājusies. Papildu spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem rada arī pieaugošie veselības izdevumi (23 %).
Ekonomists: algu pieaugumu “apēd” inflācija
“Lai gan ienākumi atsevišķās sabiedrības grupās turpina augt, kopējais noskaņojums liecina par stagnāciju. Galvenais iemesls ir cenu kāpums, kas lielā mērā nomāc algu pieauguma efektu,” uzsver bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Makroekonomiskās prognozes rāda, ka inflācija 2026. gadā varētu sasniegt 3,2 %, kamēr ekonomikas izaugsme saglabāsies mērena – ap 1,8 %. Lai arī vidējā darba samaksa valstī šogad varētu pieaugt par aptuveni 6,4 %, pirktspējas kāpums dažādām iedzīvotāju grupām būs atšķirīgs. Vienlaikus bezdarba līmenis saglabājas stabils – ap 6,5 %.
Pēc ekonomista teiktā, būtiska ietekme būs arī ārējiem faktoriem: ģeopolitiskās situācijas attīstība Tuvajos Austrumos var gan mazināt, gan pastiprināt inflācijas spiedienu.
Jaunieši izjūt izaugsmi, seniori – izmaksu spiedienu
Aptauja atklāj izteiktas atšķirības starp vecuma grupām. Vispozitīvāk finansiālo situāciju vērtē jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 32 % norāda uz uzlabojumiem, un tikai 21 % izjūt pasliktināšanos. To lielā mērā nosaka ienākumu pieaugums un aktīvāka iesaiste darba tirgū.
Savukārt vecākajās grupās situācija ir pretēja. Iedzīvotāju vidū vecumā no 60 līdz 74 gadiem 34 % norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos, bet tikai 14 % – uz uzlabojumiem. Šajā grupā būtiskāko ietekmi rada patēriņa, īpaši pārtikas un ar mājokli saistīto pakalpojumu, cenu kāpums un veselības izdevumi.
Vidējā vecuma grupās dominē stabilitāte – piemēram, 40–49 gadu vecumā gandrīz puse iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija nav mainījusies.
Reģionos biežāk izjūt finansiālu stagnāciju
Rīgā situācija ir salīdzinoši labvēlīgāka – 22 % iedzīvotāju norāda uz uzlabojumiem, kamēr 28 % – uz pasliktināšanos.
Savukārt citos reģionos biežāk dominē stagnācija vai pasliktināšanās. Latgalē tikai 14 % iedzīvotāju atzīmē uzlabojumus, bet aptuveni trešdaļa – pasliktināšanos. Līdzīgas tendences vērojamas arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Visos reģionos galvenais faktors, kas ietekmē finansiālo situāciju, ir cenu kāpums – to norāda vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
