Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā plāno tērēt vismaz 500 eiro, un katrs piektais – vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā igauņi.

“Atvaļinājums ir nozīmīga dzīves daļa, ko parasti gaida un rūpīgi plāno. Daudzi šai atpūtai ir gatavi veltīt vairāk par 500 eiro, īpaši Latvijā un Lietuvā. Tajā pašā laikā redzams, ka daļai sabiedrības atvaļinājums ir vai nu finansiāls izaicinājums, vai atspoguļo atšķirīgu dzīvesveidu un atpūtas paradumus. Tomēr neatkarīgi no atšķirīgajām iespējām, dzīves posmiem un prioritātēm, kas ietekmē atvaļinājuma plānus, kopumā sabiedrībā ir izpratne par tā nozīmi emocionālajai veselībai,” norāda bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Latvijā un Lietuvā tērē vairāk, Igaunijā – piesardzīgāk

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju – 38 %, šovasar atvaļinājumam paredzējuši vismaz 500 eiro, un no viņiem teju piektā daļa – 19 %, ir gatavi tērēt vairāk nekā tūkstoti. Līdzīga aina vērojama arī Lietuvā.

Savukārt Igaunijā šie rādītāji ir zemāki – trešdaļa iedzīvotāju paredz izdevumus virs 500 eiro, bet vairāk nekā 1000 eiro gatavi tērēt 16 % aptaujāto. Tas varētu norādīt uz piesardzīgāku pieeju, ko, iespējams, ietekmē gan ekonomiski, gan personīgi apsvērumi, kā arī atšķirīgi uzskati par papildu izdevumu nepieciešamību saistībā ar atvaļinājumu.

Aptuveni katrs piektais Baltijas valstu iedzīvotājs plāno atvaļinājuma tēriņus no 301 līdz 500 eiro, un šī tendence ir līdzīga visās trīs valstīs. Savukārt katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šovasar grasās tērēt 100 līdz 300 eiro. Vēl mazāka sabiedrības daļa (3–6%) ir ieplānojusi budžetu līdz 100 eiro. Daļa iedzīvotāju vispār neplāno atvaļinājumu – Lietuvā 19 %, Igaunijā 18 %, Latvijā 14 %.

Tēriņu paradumus ietekmē vecums. Lietuvā un Igaunijā arī dzimums

Visdāsnākie tēriņi plānoti iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Jaunieši biežāk iekļaujas 300–500 eiro robežās. Šie dati atspoguļo loģisku tendenci – vidējā paaudze bieži vien ir finansiāli stabilāka, iespējams, dzīvo lielākā mājsaimniecībā un gatava vairāk ieguldīt atpūtā, kamēr jauniešiem jāiekļaujas ierobežotākā budžetā vai arī ir lielāka atkarība no vecāku finansēm.

Igaunijā vīrieši divas reizes biežāk nekā sievietes tērēs vairāk nekā 1000 eiro. Savukārt Lietuvā sievietes biežāk izvēlas mērenāku budžetu – 300 līdz 500 eiro robežās. Latvijā nav būtisku atšķirību starp vīriešu un sieviešu atvaļinājuma tēriņu paradumiem.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.