Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk dāvanas pērk decembra vidū, savukārt igauņi iepērkas apdomīgāk.
“Redzam, ka iedzīvotāju finanšu uzvedība svētku laikā būtiski atšķiras starp Baltijas valstīm. Ziemassvētku periodā finanšu pratība kļūst īpaši aktuāla. Lai nepārtērētos, iesakām ne tikai izveidot sarakstu un noteikt kopējo summu dāvanām, bet arī izmantot vienu praktisku paņēmienu – nepirkt dāvanu uzreiz, bet dot sev laiku. Apdomājoties dažas stundas vai pat vienu dienu, var objektīvāk saprast, vai konkrētā dāvana tiešām iepriecinās saņēmēju, nevis vienkārši piepildīs dāvinātāja sajūtu, ka “kaut kas ir jānopērk”. Šāda neliela pauze parasti palīdz izvairīties no liekiem izdevumiem un ļauj saglabāt prieku par svētkiem, nevis satraukumu par izdevumiem pēc tam,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Līdz novembra beigām dāvanas bija sagādājuši 14 % Latvijas iedzīvotāju, kamēr Igaunijā – 19 %, bet Lietuvā – 20 %. Savukārt decembra pirmajās divās nedēļās iepirkšanās intensitāte pieaug visās valstīs. No decembra sākuma līdz Trešajai adventei dāvanas plāno iegādāties 37 % Latvijas, 33 % Igaunijas un 42 % Lietuvas iedzīvotāju.
Nedēļu pirms Ziemassvētkiem dāvanas vēl plāno iegādāties 8 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 5 % Lietuvā.
Neliela daļa dāvanu iegādi šogad neplāno vispār: tā atbildējuši 9 % iedzīvotāju Latvijā, 13 % Igaunijā un 9 % Lietuvā.
“Daļai cilvēku šie svētki būs pieticīgāki, un tas ir pilnīgi normāli – svarīgākais ir rūpes, klātbūtne un kopā pavadītais laiks. Aplūkojot aptaujas datus pēc nodarbinātības veida, redzam, ka pašu gatavotas dāvanas biežāk izvēlas tieši pašnodarbinātie. Lielā mērā to var skaidrot ar to, ka šajā grupā bieži pārstāvētas radošas profesijas, un personiski veidotas dāvanas ļauj izpaust gan savu talantu, gan iekļaut īpašu un personalizētu vēstījumu. Turklāt nereti šādas dāvanas kļūst vērtīgākas par tām, ko var nopirkt veikalā,” skaidro G. Zemgale.
Baltijas dāvanu budžeti: latvieši taupīgāki, igauņi un lietuvieši tērē vairāk
Līdz 100 eiro Ziemassvētku dāvanām plāno iekļauties teju puse Latvijas iedzīvotāju – 49 %, kamēr Igaunijā un Lietuvā tikai 38 %.
Baltijā budžetam līdz 200 eiro pieiet ļoti līdzīgi – šādu summu dāvanām plāno tērēt 24 % iedzīvotāju katrā no valstīm.
Pie lielākiem dāvanu budžetiem Baltijas iedzīvotāju izvēles kļūst atšķirīgākas – 200–300 eiro plāno tērēt 9 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 16 % Lietuvā, bet summas virs 300 eiro atvēlēs attiecīgi 7 %, 11 % un 13 %.
“Ziemassvētku dāvināšanu var padarīt daudz aizraujošāku, ja tradicionālo apdāvināšanos aizstāj ar spēles elementu. Arvien vairāk ģimeņu un draugu kompāniju pasaulē izvēlas risinājumus, kas vienlaikus rada prieku un palīdz ietaupīt dāvanu budžetu. Popularitāti gūst dažādas dāvanu izlozes, piemēram, Slepenais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) vai Baltais zilonis (White Elephant). Pirmajā gadījumā katrs slepeni izlozē vienu cilvēku, kam sarūpē dāvanu, savukārt Baltais Zilonis ir rotaļīga dāvanu apmaiņas spēle, kur spēlētājs var izvēlēties vai nu paņemt jaunu, neizvērtu dāvanu, vai arī apmainīt to pret kāda cita spēlētāja dāvanu. Apdāvināšana ar šādiem spēles elementiem dāvināšanu padara ne tikai jautrāku, bet arī maciņam draudzīgāku,” skaidro G. Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
