24. februāra Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju regulējumu, stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību un veicinātu godīgu konkurenci nozarē.
Grozījumi paredz precizēt speciālās atļaujas jeb licences izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību. Turpmāk licence netiks atteikta, ja uzņēmuma amatpersonai iepriekš bijis maksātnespējas process, bet nav konstatēta ļaunprātīga rīcība. Vienlaikus noteikts, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējam jābūt vismaz vienai pārdošanas vietai – fiziskai vai tiešsaistē, kur pieejama normatīvajos aktos noteiktā informācija. Licence netiks izsniegta personām, kurām piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, kā arī gadījumos, ja patiesais labuma guvējs vai pats pakalpojumu sniedzējs atbilst Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas statusam.
“Grozījumu mērķis ir rast optimālu līdzsvaru, lai efektīvi pasargātu ceļotājus un atvieglotu ikdienas darbu uzņēmējiem. Atceļot tūrisma aģentiem lieku atskaišu slogu, mēs ļaujam tiem koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti. Tajā pašā laikā precizētās prasības licencēšanai un stingrāka uzraudzība nodrošina, ka Latvijas tūrisma tirgū strādā tikai uzticami un atbildīgi spēlētāji,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai palielinātu caurskatāmību, turpmāk tūrisma operatoriem būs pienākums publiski nodrošināt informāciju par savu pārdošanas tīklu – fiziskajām un tiešsaistes pārdošanas vietām, kā arī sadarbības partneriem. Vienlaikus, ņemot vērā nozares risku pieaugumu un inflāciju kopš 2018. gada, paredzēts paaugstināt ikgadējo valsts nodevu tūrisma operatoriem no 40 eiro līdz 500 eiro gadā. Ir arī noteikts pārejas periods – ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo, 2027. gadu, tūrisma aģents maksā līdzšinējā – 40 euro apmērā gadā un tūrisma operators maksā 500 euro apmērā gadā līdz 2026. gada 30. novembrim.
Grozījumi paredz arī būtisku administratīvā sloga samazinājumu – tūrisma aģentiem tiks atcelts pienākums iesniegt ceturkšņa atskaites. Turpmāk tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji reizi ceturksnī iesniegs informāciju par no ceļotājiem saņemtajiem avansa maksājumiem, bet reizi gadā – datus par apkalpoto ceļotāju skaitu un apgrozījumu.
Vienlaikus precizēti nosacījumi par darbībām licences darbības apturēšanas gadījumā, lai mazinātu atkārtotas repatriācijas risku un nodrošinātu pilnvērtīgu ceļotāju tiesību aizsardzību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot ekonomiski pamatotāko risinājumu, būs tiesīgs lemt par ceļotāju repatriāciju vai tūrisma pakalpojuma turpināšanu pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā. Ja repatriācijai vai pakalpojuma nodrošināšanai tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, pakalpojumu sniedzējam būs pienākums tos pilnībā vai daļēji atmaksāt.
Grozījumi izstrādāti, balstoties uz nozares uzraudzības pieredzi un Ekonomikas ministrijas uzdevumu pilnveidot komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmu, veidojot stabilāku, atbildīgāku un patērētājiem drošāku tūrisma nozares vidi Latvijā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvu, samērīgu un caurskatāmu uzraudzības sistēmu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu komersantiem.
