2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda latviešu valodu, bet arī aktīvāk to izmanto gan skolā, gan ārpus tās, kā arī apzinās valsts valodas nozīmi ikdienas dzīvē. Vienlaikus dati iezīmē tos attīstības virzienus, kas ļautu efektīvi pilnveidot latviešu valodas apguves procesu visās izglītības pakāpēs.

“Dati skaidri parāda, kur mums jāturpina mērķtiecīgs darbs – jāstiprina latviska vide skolās, jāveicina aktīva valodas lietošana katrā mācību stundā un jāmazina skolēnu bailes kļūdīties,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols. Tāpat R. Ozols norāda, ka izšķiroši faktori ir skolu vadības komandu līderība, pedagogu profesionalitāte un ģimeņu iesaiste, lai latviešu valodas prasmes uzlabotos vēl straujāk un vienmērīgāk. “Arī turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās nepieciešamo metodisko, profesionālo un finansiālo atbalstu, lai latviešu valoda kļūtu par pašsaprotamu ikdienas saziņas un mācīšanās valodu ikvienā skolā,” uzsver R. Ozols.

Aptaujas dati liecina, lai gan lielākajai daļai aptaujāto skolēnu krievu valoda ir dzimtā valoda, trešdaļa skolēnu norāda, ka arī mājās lieto arī latviešu valodu. Jaunāko klašu grupās šī tendence ir vēl izteiktāka – īpaši 1. klašu skolēnu ģimenēs, kur arvien biežāk paralēli tiek lietota gan latviešu, gan kādā no mazākumtautību valodām.

Skolēnu atbildes liecina arī par latviešu valodas lietojuma paplašināšanos ārpus skolas vides. Latviešu valoda tiek izmantota sporta treniņos, pulciņos, sabiedriskās vietās un internetā. Savukārt piektā daļa skolēnu norāda, ka latviešu valodu lieto tikai skolā, kas ir zemāks rādītājs nekā vecāku sniegtajās atbildēs, norādot uz plašāku valodas lietojumu tieši skolēnu skatījumā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 74% skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot mācību stundas, kas notiek latviešu valodā. Turklāt, pieaugot skolēnu vecumam, pieaug arī izpratne un pārliecība par savām valodas prasmēm, kas liecina par pakāpenisku un stabilu progresu.

Īpaši būtiski, ka 66% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav tikai latviešu, uzskata – skolā iegūtās latviešu valodas zināšanas viņiem noteikti vai drīzāk palīdz arī ārpus skolas. Tas apliecina, ka latviešu valoda arvien vairāk tiek uztverta ne tikai kā mācību priekšnoteikums, bet kā praktisks un nepieciešams resurss ikdienas dzīvē un nākotnē.

Skolēni kā nozīmīgāko atbalsta faktoru latviešu valodas apguvē min skolotāja skaidrojumus, kā arī arvien aktīvāk izmanto digitālos mācību resursus latviešu valodā, tostarp mācību platformas un mākslīgā intelekta rīkus.

Nozīmīga loma ir skolu vadības komandām, kuru līderība, pārmaiņu vadības prasmes un spēja veidot skolu kā mācīšanās organizāciju ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem. Pedagogi kā būtisku atbalstu min profesionālo pilnveidi, kolēģu sadarbību, metodisku un emocionālu atbalstu.

Skolotāju, skolēnu un viņu vecāku aptauju rezultāti sniedz plašāku ainu par skolēnu dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī palīdz izprast sīkākas nianses par skolēnu latviešu valodas prasmes līmeni un lietojumu ikdienas situācijās skolā un ārpus tās.

Aptauja tika veikta 2025. gada oktobrī un novembrī, un tajā kopā piedalījās 10 329 respondenti – skolēni, vecāki, skolu pedagogi un vadība 24 pašvaldībās. Aptauju veica izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio”.