Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem. Sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta pašvaldību ieņēmumiem, aizņemšanās iespējām. Pašvaldību nodokļu ieņēmumi turpinās palielināties, un 2026. gadā pieaugums prognozēts par vairāk nekā 150 miljoniem eiro jeb 6,1%. Valdība garantē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze, kas ir galvenais vietvaru ienākumu avots, tiks nodrošināta pilnā apmērā.

Sarunās finanšu ministrs apliecināja, ka pašvaldībām būs garantēti IIN ieņēmumi atbilstoši prognozei. Turklāt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, tādējādi stiprinot finanšu ilgtspēju. Prognozes rāda, ka pie nemainīgas politikas 2026. gadā IIN ieņēmumi pieaugs par 6,7% un turpmākajos gados – vidēji par 5%.

2025. gadā pašvaldību stāvoklis vērtējams kā stabils, jo izlīdzinātie ieņēmumi pieauguši par vairāk nekā 10% jeb 228 miljoniem eiro, un nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%. Arī nākamgad valsts budžetā paredzēts pilnībā kompensēt darbaspēka nodokļu reformas ietekmi. Ņemot vērā, ka reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem, nekā tika sākotnēji prognozēts, tad valsts budžeta kompensācija pašvaldībām būs nepieciešama mazākā apmērā.

Vidējā termiņa galvenā aizņemšanās prioritāte tiek saglabāta Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēti projekti. Valsts noteiktās investīciju prioritātes ir drošība (investīcijas drošības stiprināšanā, piemēram, patvertņu izveide), demogrāfija (pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un paplašināšana, lai mazinātu rindas uz vietām pirmsskolas iestādēs) un izglītība (skolu tīkla sakārtošana un ilgtspējīgas izglītības funkcijas nodrošināšana).

Finanšu ministrija (FM) turpinās diskusijas ar vietvarām par iespējamām izmaiņām aizņēmuma politikas īstenošanā. Izmaiņas paredz, ka pašvaldībām ir jānodrošina savs līdzfinansējums vismaz 15% apmērā valsts noteiktajām prioritātēm un ap 30% saviem attīstības projektiem. Katram novadam un pilsētai tiek piedāvāta iespēja īstenot ne vairāk kā trīs savas prioritātes jeb augstas gatavības investīciju projektus, un aizņēmuma apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita – no diviem miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai.

Vienlaikus pašvaldībām ir noteikti jauni kritēriji pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas novērtēšanā – pašvaldībām, kurām parādu slogs pārsniedz noteiktos griestus vai ir problēmas ar likviditāti, jauni aizņēmumi attīstībai būs pieejami, īstenojot ES un AF projektus.

Jāatgādina, ka valdība jau ir lēmusi, ka trīs miljoni eiro 2026. gadā tiks novirzīti piecām ES ārējās robežas pašvaldībām ārējās drošības stiprināšanai. Lielākais finansējums paredzēts Ludzas novadam – gandrīz viens miljons eiro, Krāslavas novadam – vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam – vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam – 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam – 265 tūkstoši eiro.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķinu kārtība 2026. gadam, kas tiks veikta pēc spēkā esošā algoritma, kā arī dotācijas apmērs par personām, kas ievietotas sociālās aprūpes centros līdz 1998. gada 1. janvārim.

Savukārt līdz 2026. gada 1. martam būs jāiesniedz jaunais PFI modelis izskatīšanai valdībā. Līdz tam ar pašvaldībām notiks plašas diskusijas un konsultācijas par jaunā modeļa nosacījumiem, lai to varētu pieņemt jau 2026. gada sākumā un nodrošināt, ka 2027. gadā aprēķini tiek veikti pēc jaunā algoritma. FM ir gatava konsultācijām un dialogam ar vietvarām, lai maksimāli ņemtu vērā pašvaldībām svarīgus finanšu jautājumus, vienlaikus apzinoties, ka ierobežoto resursu dēļ visu prasību izpilde nebūs iespējama.