Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai – šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, liecina jaunākie Luminor dati. Tajā pašā laikā bankas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ikdienas vajadzībām aizņemas mazākas summas nekā kaimiņvalstīs – vidējais aizņēmums ir par aptuveni 1000 eiro mazāks nekā Lietuvā un par 600 eiro mazāks nekā Igaunijā.

Ikdienas vajadzības – galvenais aizņemšanās iemesls Latvijā
Latvijā šim nolūkam patēriņa kredītus izmanto 48% aizņēmēju, kamēr Lietuvā 35%, bet Igaunijā 32%. Kā skaidro Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas eksperts, šāda tendence var atspoguļot ne tikai iedzīvotāju pirktspējas atšķirības, bet arī zemāku kopējo finanšu stabilitāti.

“Latvijas mājsaimniecību budžeti, iespējams, ir mazāk elastīgi un bieži nespēj nodrošināt pietiekamus uzkrājumus neparedzētiem vai lielākiem izdevumiem, tādēļ aizdevums nereti kļūst par praktisku risinājumu situācijās, kad rodas nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem ārpus ikmēneša plānotā budžeta. Tas attiecas gan uz pēkšņiem izdevumiem, piemēram, sadzīves tehniskas bojājumiem, steidzamiem medicīniskiem pakalpojumiem vai automašīnas remontu, gan arī sezonāliem pirkumiem, tostarp ziemas riepām vai dārza tehnikai,” papildina Kaspars Lukačovs.

Vienlaikus novērojams, ka nereti aizdevums tiek izmantots arī lielākiem, bet plānotiem tēriņiem, kas var būtiski uzlabot ikdienas kvalitāti – mājokļa labiekārtošanai vai energoefektivitātes risinājumiem, ieguldījumiem personīgajā izaugsmē, piemēram, izglītojošu kursu apmeklēšanai vai profesionālo prasmju pilnveidei, kas ilgtermiņā var palielināt cilvēka vērtību darba tirgū.

Mazākas summas – piesardzība vai iespēju trūkums?
Lai gan Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji izmanto patēriņa kredītus ikdienas izdevumu segšanai, summas ir mazākas. Vidējā aizņēmuma summa Latvijā ir 5000 eiro, kamēr Lietuvā tā sasniedz 6000 eiro, bet Igaunijā – 5400 eiro. Šī atšķirība var atspoguļot vairākus iespējamos faktorus – gan ekonomiskus, gan psiholoģiskus.

No vienas puses, zemākas aizdevumu summas var liecināt par lielāku piesardzību. Iedzīvotāji var apzināti izvēlēties aizņemties mazāk, lai izvairītos no ilgstošām kredītsaistībām. No otras puses, zemākas summas var būt arī sekas ierobežotai maksātspējai un zemākiem ienākumiem, kas samazina gan mājsaimniecību spēju uzkrāt, gan piekļuvi lielākiem aizdevumiem.