Latvijas grāmatu plaukti 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kļuva bagātāki par 180 jauniem nosaukumiem, sasniedzot kopumā 2 194 izdotas grāmatas un brošūras. Tas ir 9% pieaugums, kas pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Šie pozitīvie skaitļi atklājas jaunākajos Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) statistisko materiālu krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika 2024”.
Interesanti, ka, lai gan grāmatu skaits aug, to tirāžas sarūk. 2024. gadā kopējā tirāža samazinājās par 4%, sasniedzot 2,1 miljonu eksemplāru. Līdz ar to uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2024. gadā izdots viens grāmatu eksemplārs. Šī tendence atspoguļo loģisku tirgus likumsakarību: jo plašāks piedāvājums, jo sadalītāks pieprasījums.
Pērn 78% grāmatu izdotas latviešu valodā, un tās veido 92% no kopējās tirāžas. Latviski izdoto grāmatu vidējā tirāža (1 045 eksemplāri) gandrīz četras reizes pārsniedz citās valodās izdoto grāmatu vidējo tirāžu. 69% grāmatu ir oriģināldarbi, bet 31% – tulkojumi.
Tulkojumi ir būtiski sabiedrības redzes loka paplašināšanai un izpratnes veidošanai, taču nozare saskaras ar izaicinājumu: trūkst kvalitatīvu tulkotāju no mazākām valodām. Turklāt daļa lasītāju izvēlas lasīt oriģinālvalodās vai tulkojumus uz kādu no izplatītākajām valodām, negaidot, līdz darbs tiks iztulkots latviski.
Tomēr grāmatu piedāvājumā daiļliteratūra saglabā līderpozīcijas, veidojot 30% no visām grāmatām; no tām 60% ir latviešu autoru darbi. Arī uzziņu literatūra (18% no kopējā grāmatu skaita) un daiļliteratūra bērnu un jauniešu auditorijai (17% no kopējā grāmatu skaita) saglabā popularitāti.
Ilglaicīgais grāmatu tirgus līderis Apgāds “Zvaigzne ABC” 2024. gadā izdevis 17% grāmatu un 35% tirāžas, liecinot par Latvijas grāmatu tirgus augsto koncentrāciju neraugoties uz lielo aktīvo grāmatizdevēju skaitu. 2024. gadā LNB fiksējusi 446 izdevējus, kas izdevuši vismaz vienu grāmatu, taču daudzi no šiem izdevējiem ir autorizdevēji un juridiskas personas, kuru pamatnodarbošanās nav izdevējdarbība.
Kaut arī grāmatu tirgū vērojama stabilitātes atgriešanās, pat zināma izaugsme, aizvien lielā mērā neapgūtas ir globālā mērogā uzvaru gūstošas prakses. Īpaši tas attiecas uz audiogrāmatu piedāvājuma nodrošināšanu, kam piemīt potenciāls piesaistīt jaunus patērētājus, kuri citādi sevi raksturo kā nelasītājus. Tāpat neapgūtas ir sociālo mediju platformu radītās iespējas mārketinga nolūkiem un lasītāju lojalitātes veicināšanai, kas ārzemēs veiksmīgi īstenotas BookTok un Bookgram* kustībās.
Kamēr grāmatu tirgus uzrāda stabilitāti, situācija ar periodiku ir atšķirīga. 2024. gadā izdoti 163 laikraksti 5308 numuros ar 29 miljonu eksemplāru tirāžu. Lai gan laikrakstu skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu pieaudzis par 9%, to tirāža turpina sarukt, iepriekšējā gada laikā samazinoties par 15%. Uz vienu iedzīvotāju tagad iznāk 15 laikrakstu eksemplāri (iepriekš – 18).
Izdoti 265 žurnāli 2386 numuros ar 12 miljonu eksemplāru tirāžu. 2024. gada laikā gan žurnālu skaits, gan tirāža samazinājušies, bet uz iedzīvotāju joprojām izdoti 7 eksemplāri gadā.
Pozitīvi, ka, neraugoties uz iedzīvotāju preses patēriņa paradumu maiņu drukātās preses patēriņam jau ilgstoši samazinoties, LNB 2024. gadā fiksējusi 121 laikrakstu un 111 žurnālu izdevēju. Tas liecina par to, ka tirgū aizvien pastāv konkurētspēja. Lielais preses izdevēju skaits nodrošina plašu un daudzveidīgu preses piedāvājumu. Šāda piedāvājuma daudzbalsība veicina demokrātiju un nodrošina saturu dažādām interešu grupām.
Turklāt, ņemot vērā, ka 2024. gadā 49% laikraksta tipa izdevumu (69% izdevumu, neskaitot pašvaldību informatīvos izdevumus) un 83% žurnālu bija reģistrēti kā masu informācijas līdzekļi. Masu informācijas līdzekļa statusam lasītājs būtu jānodrošina ne tikai ar daudzbalsīgu, bet arī drošticamas un kvalitatīvas informācijas piedāvājumu.
Arī preses izdevēji apzinās lasītāju paradumu maiņu, pakāpeniski no drukātās preses piedāvājuma veidošanas pārorientējoties uz mūsdienīga digitālā satura piedāvāšanu lasītājiem, īpaši fokusējoties uz portālu formāta attīstīšanu. Kaut arī šodienas lasītāji ir atvērti preses patērēšanai digitālā satura formātā, izaicinājums izdevējiem ir lasītāju priekšstats par to, ka digitālajam saturam ir jābūt bezmaksas, reklāmdevēju finansētam. Tomēr, lai radītu kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu un saglabātu žurnālistikas neatkarību, bez lasītāju līdzfinansējuma var neiztikt.
