Latvijas Futbola federācija jau vairāk nekā 10 gadus meklē atbildi uz jautājumu, kur varētu atrasties nacionālais stadions. Līdz šim visi iesāktie projekti izgāzušies, jo vienmēr sastapušies ar naudas trūkumu. Jaunākais plāns ir stadionu būvēt Lucavsalā. Tas maksās 60 miljonu un futbola federācija cer, ka stadions varētu būt gatavs jau pēc 10 gadiem. Tomēr skaidra plāna, kur tam ņemt finanses, federācijai nav.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, 2012. gadā Latvijas Futbola federācija no Ušakova vadītās Rīgas domes saņēma zemes Barona ielā, lai tur būvētu stadionu. Tas bija jāpabeidz divu gadu laikā. Federācija naudu neatrada, stadionu neuzbūvēja un dome zemi atkal atņēma.

2014. gada rudenī Rīgas dome deva federācijai otru iespēju būvēt stadionu tajā pašā vietā. Šoreiz bija cerība, ka to finansēs Eiropas Futbola asociāciju apvienība. Sākās pirmie darbi, atradās būvnieks. Stadions bija jāpabeidz līdz 2017. gada vidum, taču gadu pirms termiņa federācija pārtrauca projektu. Arī šoreiz nepietika naudas. Dome zemi atņēma otrreiz un izbūvēja tur Centra sporta kvartālu.

Neoficiālā informācija liecina, ka tolaik domniekiem bijušas bažas par pretlikumībām būvniecības konkursā. Projekta ģenerāluzņēmējs SIA “Arčers” bijis saistīts ar bēdīgi slaveno būvnieku karteļa lietu.

“Ziniet, jūs varat atļauties vairāk runāt nekā es. Es, ja kaut ko tādu teikšu, man jābūt pierādījumiem. Es varu tikai apstiprināt to, ka kaut ko tādu Rīgā runāja,” norāda Rīgas Domes deputāts un LFF viceprezidents Olafs Pulks (JV).

Starp Konkurences padomes atklātajiem objektiem, par kuriem slēgtas aizliegtas vienošanās, šis projekts gan nav atrodams. Pēc līguma laušanas “Arčers” pret federāciju vērsās tiesā par nerealizēto projektu. 2020.gadā puses noslēdza izlīgumu, atsakoties no pretenzijām un šķiroties kā draugi.

Latvijas Futbola federācija prezidents Vadims Lašenkos norāda: “Pirmkārt, tajā laikā diemžēl politiskā nostāja futbola federācijā mainījās un beigu beigās un federācija pieņēma lēmumu nebūvēt stadionu. Līdz ar to parādījās arī lieli zaudējumi un tiesvedība ar SIA “Arčers”, pēc kura lēmuma mums arī bija jāmaksā 700 tūkstoši Arčeram. Protams, liels paldies Arčeram un tieši Garkāna kungam, ka mēs tomēr atradām variantu, kā nemaksāt neko, pie tā tiesas lēmuma un neradīt zaudējumus futbola federācijai.”

2020. gadā pēc politiskās vētras Rīgas domē, par mēru tika ievēlēts Mārtiņš Staķis. Drīz pēc tam federācijas pārstāvji atnākuši ar ideju stadionu būvēt Purvciemā Dreiliņkalnā jeb tā dēvētajā “Ušakova kepkā”.

“Es nezinu, kurš bija piedāvājis futbola federācijai Dreiliņkalnu – noteikti ne es. Bet, jā, par Dreiliņkalnu jau bija gatava skice gan šai ofisa mājai, gan iespējams stadiona vietai. Bet kā viņi paši līdz tam bija nonākuši un kurš bija ieteicis – to es nevarēšu komentēt. Mani vairāk mulsināja tas, ka būtībā, uz to brīdi, kad bija pirmā mūsu tikšanās, vairāk meklēja, kur uzbūvēt ofisa māju,” stāsta Rīgas domes deputāts Mārtiņš Staķis (P).

“Tur nav saistība tik daudz ar iepriekšējo vai kādu citu domes priekšsēdētāju, šis zemes gabals arī tika izskatīts, kā viens no iespējamiem. Īstenībā, tas ir ļoti labs zemes gabals, bet tur ir savas problēmas, sakarā ar to, ka tur ir šis atkritumu apglabāšanas kalns vai sauksim kā. Tur ir savi ierobežojumi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tādējādi to nevar tur ietilpināt, diemžēl,” norāda Pulks.

Visbeidzot 2022. gada rudenī Staķis un futbola federācijas vadītājs Ļašenko parakstīja nodomu protokolu par nacionālā futbola stadiona izbūvi galvaspilsētā. Staķis uzdeva izpētīt, kur stadionam būtu piemērotākā vieta. Tika vērtēti 9 zemesgabali 5 Rīgas apkaimēs – Juglā, Ziepniekkalnā, Spilvē, Rumbulā un Lucavsalā.

Starp piecām vietām Rīgā par labāko stadiona būvniecībai atzīta Lucavsala. Lai gan iecere ir uzbūvēt ēku tuvāko desmit gadu laikā, projekta virzītājai Latvijas Futbola federācijai skaidra redzējuma, kā finansēt daudz miljonu projektu, nav.

Nobraucot no Mūkusalas apļa var nokļūt vienā no galvaspilsētas iedzīvotāju iemīļotajām atpūtas vietām – Lucavsalā. Tajā ir gan labiekārtoti atpūtas laukumi, gan laivu bāze, gan mazdārziņi, kuros rīdziniekiem ir iespēja audzēt dažādas zemes veltes vai vienkārši paglābties no pilsētas steigas. Tikko uzbraucot uz salas, vienā pusē redzama būvnieku rosība un otrā – milzīgi apauguši smilšu vaļņi, aiz kuriem ir necaurbrienami brikņši. Tieši šis zemes pleķis atzīts par labāko vietu potenciālam stadionam.

Nekā Personīga: “Tad sanāk, jūsu laikā, kamēr vēl bijāt domes priekšsēdētājs, jau bija tāds secinājums par Lucavsalu kā labāko variantu vai vēl nebija?”

Mārtiņš Staķis: “Es domāju, ka no Rīgas domes piederošiem gabaliem šis ir labākais variants, bet tas noteikti nav labākais variants futbola stadiona būvniecībai, tāpēc arī mans aicinājums bija turpināt skatīties, jo Rīga jau nav vienīgā zemes īpašniece. Mums ir bijuši gadījumi, kad ar valsti veicam kādus maiņas darījumus.”

Pagājušā gadā vīziju par futbola stadionu Lucavsalā Ļašenko un domnieks Olafs Pulks prezentēja Saeimas sporta apakškomisijā. Nekādi konkrēti lēmumi nesekoja.

Janvārī federācija rakstīja iesniegumu nu jau Viļņa Ķirša vadītajai domei, lūdzot nodot lietošanā 10 hektāru lielo zemes gabalu Lucavsalā. Aprīļa sākumā jautājums iekļauts pilsētas īpašumu komitejas sēdē, kur deputāti atbalstīja lēmuma tālāku virzīšanu uz domes sēdi.

Otrdien Rīgas Domē notika publiska apspriede par Lucavsalas projektu.

“Otrā vietā, Ziepniekkalns. Dārziņos blakus rūpnīcai “Dzintars”,” norāda “Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis.

Diskusija ievilkās gandrīz četras stundas, rīdzinieki uzdeva jautājumus gan federācijai, gan domes pārstāvjiem, gan pilsētplānošanas ekspertam, kurš veicis izvērtējumu par stadionam piemēroto vietu.

“Nevajag tautai aizmālēt acis visās prezentācijās ar Dziesmu svētkiem un pārējiem tautai svarīgiem pasākumiem. Tas ir šauram lokam nepieciešams. Visās jūsu prezentācijās, tajās iepriekšējās četrās vietās, kuras jūs piedāvājāt, teritorija bija atzīmēta daudz lielāka, kas ir futbola laukumam un visam, kas apkārt ap to, ieskaitot autostāvvietu, Lucavsalā tā bija parādīta mazmazītiņa un sīkasīciņa. Tātad garantijas par to, ka tas neizplatīsies visā Lucavsalas lielumā, garumā un daudzumā, nav pilnīgi nekādas,” norāda diskusijas dalībniece.

Mazdārziņu lietotāji uztraucas, ka viņu dobes iznīcinās. Stadiona aizstāvji saka, uz dārziņu teritoriju nepretendē. Bet pēc plāna redzams, ka dārziņu vietā būs piebraucamie ceļi. Tomēr visticamāk, ka pirmo būvēs federācijas ofisa ēku un treniņlaukumu.
Nekā Personīga: “Ja jūs uzbūvēsiet bāzi – tam naudas es saprotu pietiek pašai federācijai – otrā kārtā paredzēts būvēt stadionu. Bet ja pēkšņi sapratīs, ka nav naudas?”

Vadims Ļašenko: “Mēs runājam ar potenciāliem investoriem, kas ir arī ieinteresēti būvēt stadionu. Mums pašiem ir arī pietiekams budžets, lai meklētu risinājumu. Tas budžets katru gadu aug un aug, līdz ar to es domāju, ka mēs atradīsim variantu kā to projektu realizēt, jo bez tā mēs nevaram dzīvot.”

Stadionu plāno 15 – 20 tūkstošiem skatītāju. Pēc federācijas aplēsēm viena vieta varētu maksāt līdz 3000 eiro. Tātad izmaksas varētu būt no 45 – 60 miljoniem eiro.

Nekā Personīga: “Futbola federācijai jau iepriekš bijuši visādi grandiozi plāni būvēt stadionus Rīgā. Vai jūs zināt par šiem plāniem, ka tie visi principā izgāzušies?”

Vilnis Ķirsis: “Ir bijuši, protams, ir dzirdēts par plāniem…”

Nekā Personīga: “Bet šobrīd nav bažas, ka šis plāns arī varētu izgāzties?”

Vilnis Ķirsis: “Es, kā lai saka, nemēģināšu zīlēt. Es vienkārši pagaidīšu, es domāju, mēs to tuvākajos gados redzēsim.”

Ļašenko stāsta, ka runā ar vairākiem investoriem, bet atteicās nosaukt konkrēti cik. Publiski izskanējis vienīgi Apvienoto Arābu Emirātu investors Muhameds Ali Alabars. Šis vārds piesaistīja uzmanību, kad šogad janvārī Ķirsis parakstīja sadarbības memorandu ar viņu par 2,5 miljardu investēšanu Andrejsalā. Kā skaidroja žurnāls “Ir” investors ir draugos ar tādiem diktatoriem kā Aleksandru Lukašenko un Ramzanu Kadirovu. Par viņu interesējās arī Valsts drošības dienests, bet neko sliktu nesaskatīja.

Valsts Drošības dienests komentē: “VDD ir veicis Apvienoto Arābu Emirātu investora Muhameda Ali Alabara līdzšinējās darbības izvērtējumu, nekonstatējot personas radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai. Dienests par savu vērtējumu ir informējis gan Rīgas domi, gan valsts augstākās amatpersonas.”

Pērn 6.decembrī Nacionālā sporta padomes sēdē stadionu atzina par stratēģiski svarīgu sporta objektu un iekļaut sporta politikas rīcības plānā. Futbola federācija paļaujas, ka tas nozīmē, ka valsts atbalsts būs.

“Mēs runājām gan ar jauno direktoru Izglītības un zinātnes ministrijā, gan ar premjerministri. Es jūtu jau, ka mutiskais atbalsts ir,” norāda Latvijas Futbola federācija prezidents Ļašenko.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norāda, ka ar viņu neviens par šo jautājumu nav runājis: “Es neesmu ar futbola federāciju runājusi. Tad man ir jānoskaidro ministrijā, vismaz šobrīd man nav bijis, pie manis nav atnācis šāds jautājums.”

Par Lucavsalas nodošanu futbola federācijai Rīgas domē lems nākamnedēļ. Mērs atzina, ka koalīcijā ir spriests par balsošanu, taču vai projekts savāks nepieciešamo atbalstu, nevarēja atbildēt.