Kopš 2020. gada marta, kad piedzīvojām pirmo pandēmijas vilni, par 10 procentpunktiem pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas apgalvo, ka Covid-19 izplatība ietekmējusi viņu iepirkšanās paradumus – tādējādi iepirkšanās paradumi mainījušies nu jau 68 % iedzīvotāju, liecina jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati. Pandēmijas ietekmē pircēji tāpat sākuši vairāk rūpēties par savu veselību un drošību, retāk apmeklējot veikalus (47 %), biežāk iepērkoties internetā (17 %) un iegādājoties vitamīniem bagātus produktus (13 %).
Veikalus cenšas apmeklēt retāk
Samazinot klātienes kontaktus un ievērojot drošus iepirkšanās principus, 47 % iedzīvotāju sākuši apmeklēt veikalus retāk – salīdzinot ar 2020. gada martu, tas ir pieaugums par vairāk nekā 2 procentpunktiem.
“Mazumtirdzniecības nozare pielāgojas šāda veida pircēju rīcībai, attiecīgi pielāgojot savu darbību un sortimenta nodrošināšanu pircēju apmeklējumu biežumam. Jau pandēmijas sākumā uzņēmums par prioritāti izvirzīja iespēju ikvienam iedzīvotājam iepirkties drošā veikalu vidē, investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro uzlabojumu veikšanā “Maxima” veikalos. Tāpat, sniedzot pircējiem iespēju pašiem veikt maksājumus par pirkumu, turpinām pašapkalpošanās kasu tīkla paplašināšanu, kas nu jau pārsniedz vairāk nekā 500 kases. Savukārt, lai pielāgotu veikalus darbinieku un klientu ērtībām un padarītu tos vēl plašākus, intuitīvākus un ērtākus, pakāpeniski ieviešam jauno “Mans veikals” konceptu “Maxima” veikalos visā Latvijā,” stāsta “Maxima Latvija” Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.
Iepirkšanās internetā arvien pieprasītāka
Ievērojamas izmaiņas pēdējā pusotra gada laikā piedzīvojusi e-komercijas nozare – to iedzīvotāju skaits, kuri sākuši biežāk iepirkties internetā, audzis teju piecas reizes – no 3,5 % līdz gandrīz 17 %. Kā skaidro eksperte, arvien vairāk iedzīvotāju saredz internetu kā drošu iepirkšanās vidi ikdienas pirkumu veikšanai.
“Šīs izmaiņas iedzīvotāju dzīves ritmā veicinājušas arī mazumtirdzniecības digitalizācijas procesus, sekmējot tehnoloģisku jauninājumu un automatizācijas procesu ieviešanu veikalos, kā arī e-veikalu sortimenta paplašināšanu, lai apmierinātu pircēju jaunās vēlmes. Ļoti ātri pārtikas iegāde tiešsaistē kļūst par jauno normu – 7 % respondentu apliecināja, ka izvēlas tieši e-veikalu, kā galveno pārtikas un ikdienā nepieciešamo preču iegādes kanālu. Arī mūsu partnera interneta veikala Barbora.lv dati liecina, ka klientu un pasūtījumu skaits turpina pieaugt,” skaidro J. Popjonoka.
Pandēmijas laikā svarīga imunitātes stiprināšana
Rūpes par veselību atainojas arī iedzīvotāju iepirkumu groziņos – stiprināt savu imunitāti, pērkot vitamīniem bagātu pārtiku, šogad izvēlas teju 13 % respondentu (+2,4 procentpunkti), kas iezīmē pozitīvas pārmaiņas veselīga uztura tendencēs.
Līdzīgas tendences apstiprina arī “Maxima Latvija” dati – pēdējo deviņu mēnešu laikā pārdoto dārzeņu apjoms pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. J. Popjonoka piebilst, ka iedzīvotāju vēlme ēst veselīgi vienlaikus iezīmējusi arī patriotismu produktu izvēlē. “Līdz ar izmaiņām iedzīvotāju uzturā augusi arī vietējo produktu popularitāte. Pirmajos deviņos mēnešos pieprasījums pēc Latvijā raksturīgiem augļiem, piemēram, bumbieriem, pieaudzis par teju 20 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, savukārt vietējo ķirbju pārdošanas apjomi auguši par 18 %. Šādas pieprasījuma izmaiņas varētu būt cieši saistītas gan ar cilvēku vēlmi ēst arvien veselīgāk, gan samazināto 5 % PVN likmi šai produktu kategorijai, par ko “Maxima Latvija” aktīvi iestājas jau vairākus gadus.”
Pētījuma dati apliecina arī vairāku citu paradumu izmaiņas pandēmijas ietekmē – salīdzinot ar 2020. gada martu, to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto gatavo ēdienu piegādi uz mājām, ir palielinājies veselas 11 reizes no 0,7 % līdz 8 %. Savukārt dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļus sākuši iepirkt par 2,3 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju (8,7 %).
