Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā saskārušies ar finansiāliem zaudējumiem neparedzētu notikumu dēļ un katram ceturtajam (20%) neparedzēti zaudējumi bijuši pat biežāk nekā vienu reizi, liecina Swedbank aptauja.
Teju pusei (40%) no šiem respondentiem bijis jāsedz zaudējumi vairāk nekā 1000 eiro apmērā, kamēr katram desmitajam (9%) nācies atvadīties no vairāk nekā 4000 eiro. Vienlaikus, nodrošinoties pret negaidītām situācijām, tikai katram trešajam (28%) iedzīvotājam ir uzkrājumi un tikai katram septītajam (15%) ir apdrošināšana.
Taujāti, kā risinātu situāciju, ja pēkšņi rastos lieli neparedzēti finansiāli zaudējumi, lielākā daļa jeb 38% iedzīvotāju paļaujas uz draugiem un tuviniekiem, bet katrs piektais (21%) pārdotu kādu kustamo vai nekustamo īpašumu. Novērtējot, par kādiem dzīves aspektiem un neparedzētām situācijām iedzīvotāji raizējas visbiežāk, vairāk nekā puse iedzīvotāji norāda savu tuvinieku veselību un dzīvību (57%), savu veselības stāvokli (49%), mājokļa drošību (47%), iekļūšanu ceļu satiksmes negadījumā (36%).
“Kā liecina aptaujas dati, katram trešajam respondentam jeb 29% nav skaidra plāna, kā tikt galā ar pēkšņiem finansiāliem zaudējumiem, taču diemžēl no nelaimes nav pasargāts neviens. Joprojām liela daļa iedzīvotāju atstāj situāciju veiksmes ziņā, taču Latvijā ir diezgan maza daļa cilvēku, kuri mierīgu sirdi varētu teikt, ka papildus materiālā palīdzība no malas pēkšņu finansiālu zaudējumu gadījumā viņiem vispār nebūtu nepieciešama Līdz ar to būtu jāpadomā gan par “drošības spilvena” izveidi, gan atbilstošas apdrošināšanas iegādi, lai pasargātu savas ģimenes budžetu neparedzētās situācijās,” skaidro Swedbank Apdrošināšanas atbalsta daļas vadītāja Anna Kolosova.
Zaudējumi no pāris simtiem līdz desmitiem tūkstošu
Kā liecina Swedbank apkopoti dati par izmaksātajām atlīdzībām, finansiālu zaudējumu apmēri var svārstīties no pāris simtiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Piemēram, šī gada pirmajos sešos mēnešos lielāko atlīdzību 55 700 eiro apmērā Swedbank izmaksāja kādam mājokļa īpašniekam, kura īpašums bija bojāts plūdu dēļ. Tāpat 15 320 eiro izmaksāti kādam iedzīvotājam, gūstot traumu sadzīvē, bet kādam auto īpašniekam atlīdzināti 31 000 eiro par auto, kurš nebija atjaunojams pēc pašaizdegšanās.
Kā norāda A. Kolosova, lielākās atlīdzības nav ikdiena, taču, redzot zaudējumu apmēru, ir skaidrs, ka šajās situācijas arī izveidotie uzkrājumi, visdrīzāk, būtu nepietiekami, tāpēc neparedzētiem zaudējumiem iedzīvotāji iegādājas apdrošināšanu. Arī Swedbank apkopotā statistika par vidējām izmaksātām apdrošināšanas atlīdzībām šī gada pirmajos sešos mēnešos, apliecina, ka zaudējumu apmēri reti kad ir pāris simts eiro. Piemēram, Swedbank vidējā izmaksātā atlīdzība šī gada pirmajos sešos mēnešos mājokļa apdrošināšanas klientiem ir 863 eiro, KASKO – 963 eiro, dzīvības apdrošināšanas klientiem gūstot traumas – 476 eiro, bet nāves gadījumā pat 15 335 eiro.
