Būtiskās tehnoloģiskās izmaiņas Latvijā radīja situāciju, ka daudzus no iedzīvotāju prātiem pazaudējām. Visus šos gadus viņi skatījušies nevis TV3 ziņas vai citus Latvijas kanālus, bet Krievijā un Baltkrievijā tapušu propagandu.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, šobrīd daudzi no kaitīgajiem kanāliem ir slēgti, bet vietā veidus kā aizsniegt krieviski runājošos un domājošos Latvijas iedzīvotājus 12 gadu laikā neesam spējuši radīt. Turklāt arī šobrīd daudzi no viņiem Maskavas un Minskas ziņas turpina skatīties nelegāli.

Kā mums saka mediju jomas eksperti – mēs vēl pat iedomāties nespējam kādas sekas uz Latvijas iedzīvotāju prātiem būs atstājusi pirms kara un tagad kara laikā agresorvalstīs tapusī propaganda.

2010.gads – Latvijā ievieš digitālo televīziju. Ja līdz tam vietējos kanālus varēja redzēt ar parastajām antenām, tad digitalizējoties, bija jāpērk dekoderi. Daudzviet Krievijas un Baltkrievijas pierobežā vietējie pilnībā pārgāja tikai uz kaimiņvalstu televīziju skatīšanos. Jo par tām nebija jāmaksā. Vietējās pašvaldības mudina Saeimu un valdību atrast 2 miljonus, lai šiem skatītājiem dekoderus izdalītu bez maksas.

Arī Maskava ievieš digitālos kanālus. Tos piedāvā bez maksas. Ne tikai pierobežā, bet visā Latvijā strauju popularitāti iekaro ”Trikolor” iekārtas, ar kurām var uztvert Krievijas satelītus. Atbildīgie un politiķi joprojām sola, ka mediju jautājums ir svarīgs un par to jādomā. Dzimst ideja veidot vienotu TV kanālu krievu valodā. Ideja tā arī paliek uz papīra. Igauņi to izdara un šobrīd lepojas, ka sabiedrisko televīziju krieviski skatās ļoti daudzi.

2020.gads – sākas Covid-19. Vakcīnu pretinieku meliem valsts mēģina likt pretī nemākulīgas reklāmas kampaņas. Kad pošu ir tik daudz, ka pietiek visiem, izrādās nav vietu, kur par vakcinēšos svarīgumu sasniegt krieviski runājošos.

2022.gada 24.februāris – Krievija uzbrūk Ukrainai. Nacionālā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome aizslēdz Krievijas propagandas kanālus. Un atkal politiķi sāk diskutēt, ka krieviski runājošo prātus Latvijā šo 12 gadu laikā sasniegt neesam spējuši.

“Iznāk no manas puses tā kā taisnošanās.Ukrainas karš īpaši izgaismo to, ko vajadzēja iespējams darīt, bet nu šobrīd ir vajadzīga stingra politika arī kā to veikt,” norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals: “Ja mēs skatāmies, arī uzticība valsts institūcijām, uzticība medijiem un tai informācijai, ko gan mediji, gan institūcijas par karu šobrīd dod, tad ir ļoti zemi šie rādītāji. Krievvalodīgo vidū 21% tikai uzticas valsts institūciju komunikācijai, 19% tikai medijiem.”

Nekā personīga: “Kādus secinājumus no tā var izdarīt?”

Rihards Bambals: “Ka mums ir nepieciešams gan stiprināt mūsu pašu valsts institūciju komunikācijas kapacitātes, bet viņus nevar iestiprināts vakuumā. Ir jāveido arī mediju atbalsta pasākumi tai skaitā ne tikai valsts sabiedrisko mediju, bet potenciāli atbalsts arī komercmedijiem. Jādomā par satura veidošanu krievu valodā un tas bija jādara jau vakar.”

Biedrība Baltijas Mediju izcilības centrs, piesaistot dažādu ārvalstu fondu naudu, palīdzējis Daugavpilī izveidot krieviski rakstošo portālu ”Chayka”, bijis klāt sabiedriskā medija interneta platformas RUS.LSM.lv radīšanā. Arī tam nauda pamatā nākusi no ārvalstīm.

Šonedēļ sarīkota plaša sanāksme ar visiem atbildīgajiem, lai domātu, ko darīt. Secinājums – puses nespēj vienoties par vienotu rīcību un skaidra plāna joprojām nav.

“Mēs dzirdam gadu garumā runas. Runas gan par informācijas telpas aizsardzību, gan par mediju stiprināšanu kopumā, gan cīņu par dezinformāciju un mediju pratību. Bet tad, kad mēs paskatāmies uz ļoti konkrētiem soļiem, tie ir ļoti fragmentāri vai dažādu iekšēju nesaskaņu dēļ vispār nenotikuši. Tikai ļoti, ļoti ilgi apspriesti. Un tieši krievvalodīgā satura atbalstīšana vai neatbalstīšana ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Un nu, kad ir šī situācija, kad neatkarīga Daugavpils portāla redaktore uzraksta publisku vēstuli politiķiem: ”vai jūs saprotiet, ka šeit dzīvo ļoti daudz cilvēku, kas izies ielās sveikt krievu tankus”, tad varbūt kāds kaut ko sāk domāt. Bet atkal mēs redzam, ka ir tik daudzas domāšanas situācijā, kad ir karš arī informatīvajā telpā. Bet mēs sēžam domājam un diskutējam,” norāda Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.

Par mediju politiku atbildīgo Kultūras ministriju vada Nacionālās apvienības ministrs Nauris Puntulis. Partija ir skeptiska par auditorijas uzrunāšanu krieviski. Varot atrast citus risinājumus. Piemēram, latviski veidotās ziņas titrēt krievu valodā.

Gunta Sloga: “Ja mēs tiešām gribam, lai šī auditorija skatās šo saturu, tad viņam ir jābūt tādam, kādu šo auditoriju pieradusi lietot. Jo te ir runā par auditorijas uztveres īpatnībām, žurnālistikas stilu un pieeju. Pat par ļoti tādām sīkām detaļām kā vizualitāte.”

Nekā personīga: “Kultūras ministrija to saprot?”

Gunta Sloga: “Es neesmu bijusi nevienā diskusijā, kur kultūras ministrija kaut ko tādā līmenī būtu apspriedusi.”

Nekā personīga: “Kādā veidā, jūsuprāt, tas varētu radīt apdraudējumu Latvijai, ja mēs, piemēram, krieviski runājošam cilvēkam krievu valodā mēģinām un gudrā veidā mēģinām pastāstīt, kāpēc viņam par savu dzimteni ir jāuzskata Latvija nevis Krievija?”

Saeimas deputāts, Kultūras Ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons: “Ja tiešām tādi žurnālisti būs un analītiski raidījumi būs – uz priekšu. Bet tas netraucē paralēli titrēt vai tulkot Latvijas televīzijas Panorāmu jeb ”Kas notiek Latvijā?”.”

Nekā personīga: “Nu jā, bet tas piedāvājums titrēt divus raidījumus neatsver to, ka mēs varam dot pretī ”riktīgi” tam kas notiek tajā mediju vidē, kas nāk no Krievijas.”

Ritvars Jansons: “Es to ”riktīgo” došanu pretī šobrīd neredzu. Tas ziņu pasniegšanas veids, kas ir krievu sabiedriskajā medijā televīzijā viņš nav tik efektīvs, manuprāt, kā šobrīd Latvijas televīzijas latviskais saturs.”

Kučinskis savukārt pauž: “Ko mēs dodam vietā? Un ar to došanu vietā vienmēr bijusi polimika sakot vienā teikumā – ”runāsim tikai latviski”. Kā rezultātā man šķiet ka šobrīd atkal tas ar negatīvu zīmi atmaksājas, jo ir mums tās zonas un es nerunāju par Rīgu šai gadījumā. Es runāju par pierobežu un Latgali, kur pašvaldības dabūjušas sodus par avīzēm krievu valodā.”

Portālā TVNET ir sava krievu valodas redakcija. Tās vadītāja saka – valsts viņu un citu līdzīgu privātu iniciatīvu nekādā veidā līdz šim nav atbalstījusi. Un politiski centieni bez izpratnes ātri un pavirši atrisināt ielaistu problēmu, rada bažas.

“Diemžēl šobrīd pēc tā, ka bija arī ļoti kvalitatīva diskusija un paldies visiem, kuri ceļ šo jautājumu un apspriež. Un tas vieš kaut kādu cerību. Bet no otras puses, kad finālā iznāk kultūras ministrija un pasaka – te būs titri vai adaptēts saturs… Jā, liekās nu kaut kāds ”bezceris”, tas nestrādās. Mēs atkal iztērēsim, iespējams, valsts naudu, finansējumu, ieliksim papīros ķeksīša pēc, ka esmu izdarījis šo mājasdarbu, bet tas nestrādās. Mēs atkal pazaudēsim laiku tā vietā, lai izdarītu tiešām efektīvu risinājumu un stutētu to, kas tiek ražots krievu valodā tepat Latvijā un izplatīt to efektīvi dažādos veidos,” pauž RUS TVNET galvenā redaktore Ērika Stankeviča.

To, kas nav izdarīts 12 gadu laikā lielā steigā Saeimā sola paveikt divās nedēļās. Dibināta speciāla attīstības komiteja, kurā būs pa vienam Saeimas deputātam no katras koalīcijas partijas. Valsts budžetā šobrīd rezervēti 500 000 eiro, kas domāti krieviski runājošo mediju lietotāju sasniegšanai. Jaunā komiteja domāšot kam un kā naudu sadalīt.

Māris Kučinskis: “Es domāju, ka tas pat premjeram šobrīd ir jāņem savā uzmanības lokā. Kultūras ministrija viena pati arī neizdarīs. Paskatīsimies.”

Nekā personīga: “Premjers ir uzrunāts, viņš zina, ka Saeimā gaida, lai viņš to uzņemas?”

Māris Kučinskis: “Nē, viņš to nezin visticamāk. Es ceru un es domāju, ka premjers apzinās šī jautājuma nopietnību.”

Nekā personīga: “Kas ir tas sliktākais scenārijs, kas var notikt, ja mēs ”nomuļļājam” arī šajā reizē?”

Rihards Bambals: “Sekas mēs nevaram pat šobrīd apzināties, kādas viņas varētu būt pēc gada, diviem vai pieciem. Bet tam ir nepieciešams visaptverošs risinājums. Tas nav kosmētiskais remonts tikai kaut kādai vienai kampaņai vai vienam televīzijas kanālam. Tas skars visus līmeņus. Jo tās sekas mēs redzam kā arī Covid-19 laikā pašā sākumā nevainīga dezinformācija par to, ka Covid-19 noliedz vai homeopātija palīdz, vai maskas neder. 2020.gada marts, aprīlis. Kā tas kā sniega bumba vēlās līdz tam, ka mēs pēc tam pusotru gadu vēlāk, kad mums ir pieejamas vakcīnas, nespējam cilvēkus vakcinēt, jo tam sākotnēji nenozīmīgajam un nenovērtētajam riskam viņš ir spējis eskalēties līdz tādam, kas diemžēl veido cilvēka uzskatus, kurus arī nav iespējams vienas dienas vai pat nedēļu laikā vairs mainīt.”

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis norāda: “Problēma slēpjas tajā, ka tas ir starpnozaru jautājumus un saprotams šeit saduras daudzas dažādas intereses, dažādas iesaistītās puses un rezultātā šeit ir viens vezums, kuru vairākas puses mēģina katru uz savu pusi pavilkt. Un tur tieši tā lieta, ja visi mēģina to pašu deķi uz visām pusēm raut, galā nekur arī tas deķis tā īsti neizkustās. Un es domāju šeit fundamentāla problēma ir izpratnes trūkums par to, kāpēc vispār tas ir nepieciešams.”

“Te ir tas jautājums par to, ka mēs atstājam auditoriju tādā ”limbo” situācijā, tādā izolētā bumbā un krīzes gadījumā atsevišķiem spēkiem atsevišķām valstīm ir iespējams ļoti viegli šo bumbu vienkārši uzspridzināt,” norāda Sloga.

Cilvēku viedokļi Rīgas centrāltirgū atšķiras. Kāds karu nosoda, bet cits domā, ka Putina rīcība ir pareiza.

Bambals pauž: “Un kamēr mēs te sēžam runājam, sniega bumba, kas attiecas uz karu Ukrainā un visu to pārējo, jau ir sākusi velties.Mums ir bail, ka tas varētu velties. Mēs nezinām, kurā virzienā, bet mēs kā es teicu – līdz šim Kremlim varbūt nav bijusi iespēja ļoti fokusēties uz tikai uz Latviju vai Baltijas valstīm. Bijusi pietiekami aizņemta ar karadarbību Ukrainā. Bet, ja viņiem, mazinoties kaut kādai intensitātei Ukrainā, pēkšņi atrastos papildus uzmanība, laiks un resurss Baltijas valstīm un pastiprināt šos te šķeļošos vēstījumus, polarizējošais vēstījumus. Tai skaitā vai tas būtu uz vēlēšanu laiku, vai citā kontekstā, nu tad tas noteikti rada pamatotas bažas arī mūsu informatīvās telpas drošībai.”

“Nekā personīga” rīcībā ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēstule par mediju darbu atbildīgajai komisijai Saeimā. Tajā minētas dažas ieceres kā valsts budžetā rezervētos 500 000 eiro iztērēt. Viena ideja ir atsevišķā televīzijas kanālā izveidot īsus informatīvus blokus, kas visas dienas laikā tiktu atkārtoti. Mūsu aptaujātie mediju eksperti to uzskata par bezjēdzīgu ideju, kas cilvēkus neuzrunās. Vēl ”ReTV” un “Latgales reģionālā televīzija” ir gatavi kopā ar ārvalstu medijiem Radio “Brīvība”, “Current Time”, “Amerikas Balss” un “Deutsche Welle” piedāvāt jaunu mazākumtautību programmu, kas raida 24 stundas diennaktī. Kas un kā to darīs, vēstulē nav minēts.