Lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar valdības svētību apņēmīgi turpina virzīt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas plānu, kas Latvijas teritoriju paredz iedalīt 39 pašvaldībās, pārliecības par reformas ieguvumiem, tai skaitā finansiālajiem, joprojām nav.
Lai arī VARAM pārstāvji uzsver, ka administratīvi teritoriālā reforma paredzēta valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, par to šaubas teju ikviena pašvaldība un arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka ministra Jura Pūces (AP!) lolotā novadu reforma ir domāta nevis cilvēkiem, bet politisku mērķu sasniegšanai.
Asas diskusijas saistībā ar novadu reformu izvērsušās arī pirmdien, 4. novembrī, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsīlijā tika spriests par novadu reformas ieguvumiem.
Lai arī VARAM jau sākotnēji min vairākus ieguvumus, tostarp norādot, ka reforma uzlabos valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, samazinās nevienlīdzību pašvaldību starpā un radīs pievilcīgu vide investīcijām, kā arī radīs jaunas darba vietas, pašvaldības ir pārliecinātas, ka reforma panāks tieši pretēju efektu.
LZA konsīlijā asākās diskusijas izraisīja tieši jautājums par pašvaldību pakalpojumu kvalitātes mērīšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Arnis Šults norādīja, ka pašlaik virkne funkciju netiek veiktas tām atbilstošajā teritoriālajā iedalījumā.
Pašvaldību pārstāvji gan kritizēja instrumentu neesamību, ar kuru palīdzību būtu iespējams mērīt pašvaldību sniegtā pakalpojuma kvalitāti, jo mērīšanas instrumenti, pēc ministrijas sacītā, tiks izstrādāti tikai vēlāk.
Uz lielu daļu jautājumu VARAM pārstāvis nemaz nespēja atbildēt, norādot, ka bez īpašas analīzes nav iespējams rast atbildes. Tad kā pašvaldības var būt pārliecinātas, ka novadu reforma nesīs solīto labumu?
Diskusijā tika paustas arī bažas par līdzsvarotas iedzīvotāju pārstāvniecības jautājumiem pēc reformas īstenošanas. Tika pārmests, ka novadu reformas izstrādes gaitā izpalika demokrātiskas konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem, netika uzklausīti un izvērtēti to priekšlikumi un iebildumi, līdz ar to pašvaldību funkciju apvienošanās nevar notikt pēc brīvprātības principa.
Tāpat tika apšaubīti ministrijas piedāvātie dati, piemēram, kopējais pašvaldību deputātu skaits, kā arī pārmests pamatojuma trūkums reformas ierosināšanai.
Kā atzina pētnieks Andris Miglavs, pēc pašreizējās reformas sagataves nav sagaidāma ieņēmumu palielināšanās uz vienu iedzīvotāju, kā to sola ministrija; samazināsies arī pašvaldību īstenoto projektu skaits. Pēc Miglava domām diskusijas laikā netika identificēts neviens pakalpojums, izņemot izglītību, kas tiktu īstenots nepietiekamā kvalitātē.
Jāatgādina, ka protestējot pret reformu novadu, ceturtdien, 7. novembrī reģionu pārstāvji rīkos protesta akciju (tautas sapulci) pret vardarbīgu un neloģisku reformu, kas pilnībā iztukšos laukus. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pretinieku protests sākas pie Saeimas, 7. novembrī plkst. 9:30 (solidarizējoties ar mediķiem, reģionu cilvēki pie Saeimas sāks pulcēties jau plkst. 9:00.
Iniciatīvu par dalību protesta akcijā izrādījuši iedzīvotāji un uzņēmēji no Ikšķiles, Alojas, Kandavas, Tukuma, Kokneses, Baldones, Ventspils novada, Salacgrīvas,Vecumniekiem un citiem novadiem, kuri pēc reformas tiks likvidēti.
Foto: F64
