Lai arī veselības jomas jauno politisko iniciatīvu piepildījumam tiek lūgts visvairāk naudas – kopumā 160 miljoni eiro, sīkākus datus, kādiem pasākumiem cik lielus finanšu līdzekļus vajag, Veselības ministrija pagaidām neatklāj.
Kopējā summa, ko prasām papildus nākamajam gadam, ir 159,7 miljoni eiro, NRA.lv norāda VM speciālists Oskars Šneiders. Tā ir ievērojama summa un vislielākā no visu nozaru ministrijām. Pagājušajā gadā VM jaunajām politiskajām iniciatīvām lūdza piešķirt 110 miljonus eiro, papildu nauda bija paredzēta pacientu līdzmaksājuma samazināšanai, ambulatoro pakalpojumu un izmeklējumu pieejamības palielināšanai – rindu samazināšanai, tāpat plānoto operāciju apmaksai, kā arī jaunu veselības pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta. Arī kompensējamo medikamentu apmaksai VM lūdza naudu. Valdība gan piešķīra mazāk nekā trešdaļu prasītā.
Šogad papildu līdzekļu lūgums veselības aprūpei ir vēl lielāks, un tā ir likumsakarība, jo, lai arī veselības ministrs Guntis Belēvičs paudis nostāju, ka valdībai papildu naudu veselības aprūpes vajadzību apmierināšanai neprasīs, medicīna «slimo ar hronisku slimību» – naudas trūkumu. Tā dēļ slimnīcām nevar samaksāt par to darbu pilnā apmērā, pacienti necer uz jaunu, inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un kompensācijas apmēra palielināšanu, un tā dēļ iedzīvotājiem jāmaksā augstākie Eiropā pacienta līdzmaksājumi par ārstēšanos slimnīcā.
Kādas ir jaunās politiskās iniciatīvas veselības nozarē nākamajam gadam? VM tās atklāj tikai vispārīgi, jo, kā skaidro O. Šneiders, uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta, summas var kardināli mainīties. Tātad iniciatīvas, kurām nepieciešama papildu nauda, ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai pacientiem – tas nozīmē pacientu iemaksu un līdzmaksājumu mazināšanu (šim mērķim nepieciešami ap četriem miljoniem eiro, taču netiek atklāts, cik lielā apmērā pacientu maksājumi varētu samazināties), rindu mazināšanu uz valsts apmaksātu veselības aprūpi (vairāk nekā 25 miljoni eiro), jaunu pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātās aprūpes klāstā (kā izriet no VM skaidrojuma, jaunu plānveida veselības pakalpojumu apmaksai vajadzīgi vairāk nekā 12 miljoni eiro).
Papildu finansējumu vajag zāļu kompensācijas sistēmas attīstībai – diagnožu un kompensācijas apjoma pārskatīšanai, uzlabojot medikamentu pieejamību. Šim mērķim būtu nepieciešams vairāk nekā 36 miljoni eiro. VM iecerējusi arī palielināt tarifus, kādus valsts maksā par pakalpojumu ārstniecības iestādēm, tuvinot tos reālajām izmaksām. Arī valsts galvoto aizdevumu segšanai slimnīcām, kas tos ir saņēmušas, un ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai ir nepieciešams papildu finansējums. Valsts galvoto kredītu atmaksai 11 slimnīcām nākamgad nepieciešami septiņi miljoni eiro. Visas iniciatīvas pietiekami svarīgas un būtiskas, jo krīzes laikā samazinātais finansējums veselības aprūpei neļauj tai atdzīvoties, kaut vai tikai izpildīt solīto mediķiem un paaugstināt darba samaksu, samaksāt slimnīcām par paveikto darbu pilnā apmērā, lai tām neveidotos parādi. O. Šneiders vēl piebilst, ka papildu nauda nepieciešama, lai no nākamā gada nodrošinātu izdienas pensijas neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem.
UZZIŅAI
Veselības nozarei nepieciešamais papildu finansējums 159 miljoni eiro
Zāļu kompensācijas sistēmai 36 miljoni eiro
Rindu mazināšanai 25 miljoni eiro
Rehabilitācijai 15 miljoni eiro
Stacionāro plānveida pakalpojumu klāsta paplašināšanai 12 miljoni eiro
Pacientu iemaksu samazināšanai 4 miljoni eiro
Valsts galvoto kredītu slimnīcām atmaksai 7 miljoni eiro u. c.
Inga Paparde
