Izlasot bijušā Dienas darbinieka, tagad labi atalgota bankas eksperta un nu jau ierasti Dombrovska valdības slavinātāja Pētera Strautiņa rakstu „Gāzes nodokli atlikt nedrīkst” (publicēts 6.augustā) sākotnēji pasmaidīju. Kārtējā demagoģiskā paskvila slēpjoties aiz „neatkarīga” eksperta maskas. No sērijas-viss ko dara Dombrovskis un Co ir labi – tie, kas iebilst vai ko mēģina mainīt-nejēgas un populisti. Nekā jauna. Taču aprunājoties ar cilvēkiem, kuri neseko līdzi politiskajām batālijām, nācās secināt, ka gāzes akcīzes nodokļa ieviešanas atlikšanas argumentācija tiešām nav nonākusi pie būtiskas sabiedrības daļas. Pat līdz tiem, kurus tā skars vistiešākajā veidā. Tāpēc tapa šis atbildes raksts.
KĀ NODOKLIS RADĀS?
Pērnā gada nogalē valdošā koalīcija izmisīgi meklēja veidus kā izpildīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Dažu minūšu laikā radās, nu jau bēdīgi slavenais, dienesta automašīnu nodoklis, tik pat ātri tika akceptēta Aigara Štokenberga ideja aplikt gāzi ar akcīzi ātrāk, nekā to prasa Eiropas Savienība. Toreiz nekavējoties norādīju, ka šis nodoklis samazinās to uzņēmumu eksportspēju, kuri savās tehnoloģijās vai apkurei izmanto gāzi.
Asos strīdos tika nolemts, ka akcīzi gāzei piemēros nevis no 1.janvāra,bet gan no 1.jūlija,un līdz tam šāda veida problēmas atrisinās. Tiešām Saeimas Budžeta komisijā panācām, ka no akcīzes tiek atbrīvota vesela virkne nozaru. Diemžēl vienošanās netika panākta par apkuri, bet tobrīd nelikās, ka tā ir liela problēma, jo gāzes cena bija salīdzinoši zema un gaidāmais maksas pieaugums akcīzes dēļ-neliels.
APKURES CENA UZ PUSI LIELĀKA
Taču nu situācija ir kardināli mainījusies.No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ dabasgāzes cena pieaugs par 30-35 procentiem. Tas ir ārkārtīgi liels cenu lēciens. Piedevām valdība plānoja atcelt visas samazinātās PVN likmes(arī apkurei),kas pie cenas vēl dotu papildus 11 % ,tad vēl jaunā akcīze pieplusotu 5-6 procentus. Visa augšminētā rezultātā apkures cena palielinātos uz pusi.Un tas pie situācijas, kad Dombrovska izvēlētā krīzes pārvarēšanas scenārija dēļ iedzīvotāju ienākumi ir būtiski kritušies, palielinājies bezdarbs, kā rezultātā ,jau iepriekšējā apkures sezonā rēķinu nesamaksātā daļa siltumuzņēmumiem dramatiski pieauga. Atsevišķās vietās sasniedzot pat 40-50 procentus no gada kopējā apjoma. Loģiski, ka Latvijas Pašvaldību Savienība, Lielo Pilsētu asociācija un Siltumuzņēmumu asociācija cēla trauksmi. Tā kā citu dzirdīgu ausu nebija, manis vadītā Saeimas Tautsaimniecības ,agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma šajā jautājumā iedziļināties.
ŠĪ APKURFES SEZONA-KATASTROFĀLA
Komisija vairākās sēdēs uzklausīja visas ieinteresētās puses un bija spiesta secināt, ka gaidāmā apkures sezona var izvērsties par īstu katastrofu apdzīvotajās vietās, kur apkurei izmanto gāzi. Jau pašlaik iedzīvotāju parāds ir 19,46 miljoni latu (Rīgā tas ir 12,3% no kopējā apjoma, bet citās pilsētās no 13 līdz pat 40%,novados līdz pat 58%!!!). Neskatoties, ka sociālajos apkures pabalstos pagājušajā sezonā pašvaldības izmaksāja 9,74 miljonus(lasi –par šādu summu sedza iedzīvotāju parādus). Šovasar, atšķirībā no citiem gadiem, parādu apjoms tik pat kā nerūk. Arī pašvaldības savos budžetos visam gadam paredzētos līdzekļus jau gandrīz pilnībā iztērējušas, bet dažviet pat pārtērējušas. Visticamāk nemaksās pieaugs ne tikai proporcionāli, bet pat vairāk, jo daudzu īrnieku psiholoģija ir tāda-nav naudas visam rēķinam-nav jēgas daļu maksāt, jo tā pat esmu lielajos parādniekos. Rezultātā kopējais parādu apjoms varētu pieaugt līdz 50 miljoniem latu, kas savukārt nozīmē siltumuzņēmumu nespēju norēķināties par gāzi un nodrošināt apkures nepārtrauktību.
Reizē tas apdraud arī ES līdzekļu apguvi projektos, kas paredz no gāzes pāriet uz biomasu.
Lielais nezināmais ir arī 2011.gada budžeta konsolidācijas reālais izpildījums un tā sekas(visticamāk tālāks daļas iedzīvotāju ieņēmumu kritums).Domāt, ka valdība un pašvaldības spēs būtiski palielināt sociālās palīdzības apjomu ir vienkārši naivi.
JĀSAMAZINA NODOKĻI
Vienīgais risinājums šobrīd ir necelt PVN un neieviest akcīzi. Pret PVN standartlikmes piemērošanu apkurei Tautsaimniecības komisija ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam. Vismaz mutiski Dombrovskis ir solijis, ka vēstulē teikto ņems vērā.
Par akcīzes atlikšanu pirmdien otrajā-galīgajā lasījumā lems Saeima.Te ceru arī uz daļas pozīcijas deputātu veselo saprātu, jo akcīzes nepiemērošana ļaus nedaudz mazināt tās problēmas par kurām rakstīju iepriekš.
CIETĪS BIJUŠAIS VIDUSSLĀNIS
Ja akcīzes nodoklis paliks spēkā, tas vidusmēra ģimenes siltumrēķinu mēnesī palielinās par 5 līdz 10 latiem. Pavisam nabadzīgie var cerēt uz sociālo palīdzību, taču lielākā daļa bijušā vidusslāņa, kas izveidojās izaugsmes gados(kultūras, izglītības, medicīnas darbinieki, valsts pārvaldē strādājošie, mazie uzņēmēji utt.) un kuru ienākumi valsts politikas dēļ kritušies visstraujāk-sociālo pabalstu saņemšanas kritērijiem neatbilst. Zinu ģimenes ar bērniem, kas apkures sezonas laikā pārtikai var atļauties tērēt mazāk par latu uz vienu ģimenes locekli. Viņiem šie 5-10 papildus lati ir ārkārtīgi svarīgi. Protams, saņemot bankas analītiķa algu Strautiņa kungam to grūti saprast.
ATJAUNOJAMIE RESURSI VINNĒ
Neatbilst patiesībai apgalvojums, ka atliekot akcīzes ieviešanu gāzei-mēs bremzējam siltumuzņēmumu vēlmi pāriet uz atjaunojamajiem resursiem. Šo vēlmi, pirmkārt, diktē CO2 kvotas, otrkārt, veicina cenu starpība tirgū starp, piemēram, gāzi un biomasu, treškārt, ES finansējums šādai pārejai. Taču viena šāda projekta ieviešanas cikls ir 3-5 gadi. Piedevām Ekonomikas ministrija ir vairāk nekā lēnīga un nenoteikta šo līdzekļu sadalē. Tāpēc kaut cik būtiska tirgus pārdale par labu atjaunojamajiem resursiem nav iespējama ātrāk par 2014.gadu,kad gāzes akcīze jāievieš obligātā kārtā. Tādējādi kļūstot par vienu no faktoriem, kas veicinās pāreju uz vietējo, atjaunojamo kurināmo. Investori skatās ne vienu vien gadu uz priekšu un ‘’loti labi zina, ka šī gāzes akcīze būs neizbēgami.Bet arī 2014.gadā jābūt prātīgiem-straujš akcīzes kāpums-apsteidzot Eiropas prasības-var būt bīstams, jo Rīgā arī tad lauvas tiesu siltuma ražos ar gāzi.
BUDŽETĀ NAUDAS NETRŪKS
Neieviešot gāzes akcīzi valsts budžets šogad neiegūs 3,1 miljonus latu, taču gāzes cenas pieauguma dēļ –PVN iekasēs papildus 6,7 miljonus, tātad-dubulti kompensējot akcīzē neieņemto. Būtu labi šo pārpildi novirzīt pašvaldībām –mērķdotācijām sociālajiem apkures pabalstiem, bet aizdevējiem solīts budžeta pārpildi novirzīt deficīta segšanai…
P.S. Man vēl labā atmiņā Pētera Strautiņa raksts, kas aizstāvēja cukura nozares likvidāciju Latvijā. Lētāk būšot cukuru iepirkt no valstīm, kur siltāks un ražošanas pašizmaksa-zemāka. Ieguvēji būšot patērētāji.Nu redzam rezultātu-Latvijā ir dārgākais cukurs ES,1kg Polijā maksā 0,53 EUR, bet Latvijā gandrīz divreiz dārgāk -1,01 EUR. Tad lūk „eksperts” mūs gudri pamāca.
