Taču diez vai kāds apsaimniekotājs būs gatavs norakstīt parādus ar plašu žestu, jo – pieredze liecina, ka cilvēki pēc tam vairs nav motivēti maksāt, raksta NRA.lv.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) informē, ka maijā, pabeidzot apkures sezonu, Latvijas iedzīvotāju parāds par siltumapgādi bija 37,608 miljoni latu, un tas ir par 3,9 procentiem mazāk nekā pirms gada šajā laikā.

LPS priekšsēža padomnieks Paulis Barons neredz iemeslu saskatīt pozitīvu tendenci – tā kā informāciju sniedza 103 no 118 pašvaldībām, parāds varētu būt apmēram 40 miljoni latu. Lai arī tas ir mazāk nekā pērn, tomēr dūšīgs skaitlis, viņš vērtē. Līdz rudenim parāds saruks līdz 25 miljoniem latu un tad atkal sāks augt, prognozē padomnieks.

«Galu neredz. Ko darīt?» uz šo paša uzdoto jautājumu P. Barons neatbild. Viņš pieļauj, ka turpmāku apkures parāda kāpumu varētu apturēt energoefektivitātes pasākumi, tomēr tā nav panaceja, jo kaut kā vajadzēs tikt galā arī ar iedzīvotāju gadiem ilgi nemaksātajiem rēķiniem. P. Barons neuzskata, ka parādu norakstīšana būtu pareizākais risinājums, jo «tie, kuri ir norakstījuši, ir nelaimīgi, jo iedzīvotāji vairs nemaksā».

***

UZZIŅAI

Lielo pilsētu iedzīvotāju parādu apmērs par siltumapgādi ir 28,1 miljons latu, savukārt novadu iedzīvotāju parāds ir 9,425 miljoni latu.

Visvairāk – 11,108 miljonus latu – parādā ir Rīgas iedzīvotāji, Daugavpils iedzīvotāju parāds ir 4,048 miljoni latu, Jūrmalas parāda apmērs ir 3,551 miljons latu, bet Jelgavas iedzīvotāju parāds par siltumapgādi ir 3,147 miljoni latu. Liepājā parāda summa ir 2,2 miljoni latu, Rēzeknē – 1,6 miljoni latu, Jēkabpilī – 1,4 miljoni latu. Pozitīvi šajā sarakstā iekļaujas Valmiera, kur iedzīvotāju parāds par siltumapgādi ir tikai 363 000 latu.

Arī Ventspilī tas ir salīdzinoši neliels – 659 000 latu.Latvijas Pašvaldību savienībaparādisiltums