Valsts atkāpjas no termiņiem un procedūrām, ar kādām bija jāizdara grozījumi uzņēmumu statūtos, lai tie atbilstu spēkā esošajiem likumiem, raksta NRA.lv
Latvijas uzņēmējdarbības vidē jau divus gadus turpinās divas lielas reformas. Valsts prasa no uzņēmējiem līdz šā gada vidum pārreģistrēt īpašumtiesības uz savām kapitāldaļām un līdz nākamā gada vidum pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu no latiem uz eiro. Līdz šim šīs prasības izpildījuši attiecīgi 30% un 15% no uzņēmumiem, uz kuriem prasības attiecas. Citiem vārdiem sakot, reģistrācijas dokumentu grozījumi būtu jāizdara vēl divreiz pa 70–80 tūkstošiem uzņēmumu. Tas savukārt nozīmē, ka prasības vai nu vairs nav iespējams izpildīt vispār, vai nav iespējams izpildīt, ļoti būtiski neapgrūtinot Uzņēmumu reģistra darbu un to uzņēmumu darbību, kuru dokumenti jāapstiprina vai jāgroza ārpus šīm kampaņām. Šā iemesla dēļ Tieslietu ministrija sagatavojusi un valdībā saskaņojusi grozījumus Komerclikumā, atkāpjoties no tagadējām pārreģistrācijas procedūrām un termiņiem. Ļoti ticams, ka Saeimai nebūs iebildumu pret priekšlikumu iesaldēt pašreizējo situāciju.
Likuma grozījumiem ir divas daļas. Pirmā, ka kapitāla daļu piederības reģistrācija tiek atlikta uz nenoteiktu laiku līdz brīdim, kurā konkrētajam uzņēmumam ievajadzēs veikt pašu iniciētas izmaiņas savos reģistrācijas dokumentos. Tajā brīdī dokumenti tiks kopumā sakārtoti atbilstoši prasībām, kuru izpildei jāapgrūtina uzņēmumu nelikumīga pārņemšana (reiderisms). Otrā, ka UR automātiski pārreģistrēs latus par eiro to uzņēmumu pamatkapitālā, kuriem ir tikai viens īpašnieks. Tādā veidā došanās uz UR atkritīs 80% uzņēmumu, no kuriem tas tiek prasīts pēc tagadējā likuma. Lai uzņēmēji izprastu, ko valsts no viņiem prasa un paredzamā nākotnē prasīs, UR ir sācis kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!.
Tieslietu ministrijas iniciatīvu viegli pasniegt kā birokrātiskā sloga mazināšanu, taču īstenībā tas nav tik viennozīmīgi. Tieslietu ministrijas priekšlikums nāk klajā dažas dienas pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publiskojis visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu nodokļu maksājumus 2014. gadā. Šis saraksts rāda, ka nodokļus nav maksājusi gandrīz puse no 170 tūkstošiem uzņēmumu. Nepieciešamība pārreģistrēt uzņēmuma dokumentus būtu lielisks iegansts likvidēt uzņēmumus, kuri vai nu neveic nekādu darbību, vai kuru amatpersonām ir pamats izvairīties no jebkādiem kontaktiem ar valsts iestādēm. Tieslietu ministrijas priekšlikums, ko vakar prezentēja ministrs Dzintars Rasnačs, praktiski nozīmē blēžu darījumiem domāto uzņēmumu saglabāšanu.
Arnis Kluinis
