Vai Latvijai draud sods par lielu gaisa piesārņojumu?

Rīgas domes cerības uz labāku gaisa kvalitāti pilsētā balstās pieņēmumā, ka iedzīvotājiem būs daudz naudas, viņi pirks jaunākas mašīnas, kas mazāk piesārņo vidi, un Eiropas Komisija liksies mierā ar savām pārkāpuma procedūrām. Taču tā neliekas vis. Latvijai draud tiesvedība, raksta NRA.lv.

Par gaidāmajām nepatikšanām brīdina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Galvaspilsētas netīrībā vainojama Rīgas administrācija, taču sodu par gaisa piesārņojumu, ja tāds tiks piemērots, maksāt nāksies valdībai no valsts kabatas.

Briest vēl citas procedūras

Šobrīd pārkāpuma procedūra ierosināta tikai par viena noteikta diametra putekļu daļiņu atrašanos vidē – PM10. Tie rodas no transporta – riepām, izplūdes gāzēm, ražošanas, katlumājām, kravu pārkraušanas ostās u.c. Taču gaisā ir arī par tiem lielāki un mazāki putekļi un dažādas vielas, kas nav mazāk kaitīgas. Par tām taisnošanās Eiropas Komisijā vēl tikai priekšā. Piemēram, par slāpekļa dioksīdu NO2, kas pastiprināti izvirst no dīzeļdzinējiem. VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola Neatkarīgajai skaidro, ka pēc šā gaisa piesārņojuma parametra lieta pret Latviju nav ierosināta tikai tāpēc, ka 2016. gadā pilsētai piederošajā Valdemāra ielas gaisa monitoringa stacijā ietriecās mašīna, jauna stacija vietā nav uzlikta un attiecīgi trūkst korektu datu par Rīgu, ko nodot Eiropas Komisijai. Turklāt komisija vērsusies pret tām valstīm, kur šā piesārņojuma līmenis pārsniegts vairākās pilsētās. Latvijas problēma ir Rīga, attiecīgi tā gaida rindā uz pērienu.

Datu trūkums pagaidām kā aizbildinājums strādā. Arī Latvijas meteocentra monitoringa stacijas jau pāris gadus darbojas uz puskāju, proti, tikai viena no abām. Dati par PM10 putekļu piesārņojumu līdz ar to ir statistiski apšaubāmi. Tomēr nav nekāda pamata pieņemt, ka gaiss galvaspilsētā ir labs. Ja monitoringa iekārtas būtu nepieciešamā skaitā un darba kārtībā, tās, visticamākais, uzrādītu, ka pret Latviju rosināmas vēl dažas pārkāpuma procedūras un pilsētniekiem veselīgāk Rīgas gaisu neelpot.

Dīzeļi bija kļūda

Te jāatgādina, ka Eiropas Savienības institūcijas, kas tagad uzstājas par tīrā gaisa un iedzīvotāju veselības aizgādnēm, pašas lielā mērā vainojamas pie Eiropas galvaspilsētu gaisa netīrības un plaušu vēža risku pilsētniekiem. Eiropas Savienības lēmums attīstīt zaļo biznesu uz globālās sasilšanas pamata izraisīja neparedzētas sekas. Automašīnām tika pazemināti siltumnīcefekta gāzu izmešu normatīvi, veicinot tieši mazlitrāžas dīzeļu tirdzniecību. Arī Latvija tika piedzīta pilna ar otrreizējā tirgus sīkdīzeļiem. Un tiem piemīt smaga blakne. Lai arī ogļskābā gāze – CO2, kas nevienam ļaunu nenodara, tiek ražota mazāk, melno dūmu, kas satur vēzi izraisošas cietās daļiņas – slāpekļa oksīdus, tur ir daudz, daudz vairāk nekā benzīna dzinējos. Turklāt, kā atklājās tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā, autobūvētāji ir gadiem ilgi melojuši par visiem rādītājiem un patiesībā indīgo izmešu maksimālās normas tiek pārsniegtas no četrām līdz pat 20 reizēm. Tur principā neko nevar darīt – atpalikusi netīra tehnoloģija.

A. Ozola stāsta, ka šobrīd jau visa Eiropa sapratusi CO2 politikas pieļauto kļūdu – dīzeļu ietekme ir vēl daudz sliktāka. Ir Eiropas galvaspilsētas, kur no 2025., 2030. gada vairs nedrīkstēs iebraukt ar dīzeļdzinējiem. Uz to iet Parīze, Londona. «Briselē jau tagad neviens vairs nepērk mašīnas ar dīzeļdzinējiem,» atzīst VARAM pārstāve. Latvijai arī jādomā, kā mazināt dīzeļu īpatsvaru, taču līdzšinējie mēģinājumi politikas plānošanas sanāksmēs aktualizēt šo jautājumu cietuši neveiksmi – pārvadātāju, lauksaimnieku un autotirgotāju lobijs strādā.

Vārdos par, nodokļos pret

Tas tiesa, ka nomainīt esošo autoparku ir dārgi. Taču valstij tādēļ vajadzētu censties panākt, lai vismaz turpmāk cilvēki būtu ieinteresēti izvēlēties dabai draudzīgākus dzinējus. Taču praksē tiek darīts pilnīgi pretējais. Neatkarīgā jau vēstīja, ka, balstoties uz tiem pašiem melīgajiem izmešu datu aprēķiniem, kas iedarbināja dīzeļgeitas skandālu, Latvijā ir noteiktas jaunas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes. Un tās jau atkal ir labvēlīgākas dīzeļiem. Nodokļu, vides un transporta politikas Latvijā tiek būvētas pilnīgi autonomi, ignorējot tās saistošo elementu – automašīnu.

Kas notiks tālāk ar konkrēto pārkāpuma procedūru pret Latviju par PM10 daļiņu pārsniegumu? Zināma laika rezerve vēl ir. Vispirms Eiropas Komisijai tiks stāstīts par sasniegumiem Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam. Nekādi dižie sasniegumi pat uz papīra nav gaidāmi. Saeimas Vides un klimata apakškomisijas sēdē Rīgas domes pārstāve Evija Piņķe atzina, ka programmā nospraustie mērķi netiks sasniegti. Attiecīgi sagaidāms, ka pēc neveiksmīgas skaidrošanās ar Eiropas Komisiju tā vērsīsies pret Latviju Eiropas Savienības tiesā, lai noteiktu konkrētu sodu. Gads divi paies. Tie varētu būt daždesmit miljoni eiro plus maksa par katru turpmāko dienu, kad pārkāpums turpinās. Rīgai par to maza bēda. Juridisks mehānisms, kā valstij piemēroto sodu piedzīt no pilsētas, tā arī nav tapis. Taču, ja galvaspilsētas administrācijai rūp iedzīvotāju veselība, tai ministrijas ieskatā jādabū laukā no pilsētas smagais transports, no pilsētas centra visu veidu privātais transports, bet par satiksmes mugurkaulu jāpadara sabiedriskais transports. Pagaidām ar to neveicas.

Imants Vīksne

Foto: F64

Nākošais raksts >