Tiesājas par Parex bijušo īpašnieku naudu

Tiesājas par Parex bijušo īpašnieku naudu

Latvijas un Krievijas tiesām nāksies sacenties par tiesībām rīkoties ar Parex bankas bijušo īpašnieku depozītiem savā kādreizējā bankā.

Nākamajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā jāsākas procesam, kurā Parex banka prasa atzīt par spēkā neesošu bankas bijušā īpašnieka Valērija Kargina dāvinājumu viņa dēlam Remam. Dāvinājuma objekts ir pusotra miljona latu depozīts ar gada noguldījuma likmi 20% apmērā. Mēneša beigās līdzīgā procesā būtu jāizlemj, vai atzīt otra bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka vēl lielākusdāvinājumu savam dēlam Georgijam. No bankas viedokļa, V. Kargins un V. Krasovickis neko dāvināt neesot drīkstējuši, jo viņu depozīti ir apķīlāti, lai nodrošinātu bankas prasību par zaudējumu radīšanu bankai, pārdodot valstij par diviem latiem banku ar milzīgu, bet slēptu iztrūkumu tās bilancē. Tagad šis iztrūkums palēnām legalizējas kā Parex bankas zaudējumi. Atliek vien pierādīt, ka iztrūkums bilancē radies jau iepriekšējo, nevis tagadējo bankas īpašnieku laikā un ka līgums par bankas pārdošanu valstij neietver bankas iepriekšējo īpašnieku atbrīvošanu no atbildības par bankas faktisko bilanci. Tik grandiozu uzdevumu risināšana aizņems vēl nezināmi ilgu laiku, kas jāvek, tiesājoties tikai par prasījuma nodrošinājuma saglabāšanu, raksta NRA.LV.

Parex bankas preses pārstāve Marita OzoliņaTumanovska dalījās ar Neatkarīgo tādā informācijā, ka atbildētāji esot iesnieguši tiesai papildu dokumentus, tāpēc 13. martā plānoto dāvinājuma lietas izskatīšanu var nākties atlikt. Banka paliek pie iepriekš publiski paustā, V. Kargina un V. Krasovicka darbībām esot noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām informētas tiesībsargājošās iestādes.

Kā Neatkarīgā rakstīja pērnā gada 23. augustā, «Karginus ietin kriminālprocesos». Valsts policija toreiz apstiprināja, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Šķiet, ka šis process risinās – tātad nerisinās tāpat, kā bijušo īpašnieku vainas meklēšana par bankas izputināšanu. Šis kriminālprocess tika savīts vēl ar citu, ka it kā R. Kargins atņemot zemi tiem Latgales zemniekiem, kuriem nelaimējies dzīvot blakus R. Kargina īpašumam (vēl viens tēva dāvinājums) Kombuļu pagastā. 23. augusta publikācija atspoguļoja Neatkarīgās fiksēto Kombuļos, kas ļāva secināt, ka vismaz piesavināšanās ir izdomājums, ko daži politiķi izmantoja laikā pirms Saeimas ārkārtas pārvēlēšanas.

Kamēr Latvijas tiesas un policija gatavojas kaut ko darīt, Krievijā ir uzradusies firma Olimpija, kas pieteikusies par V. Kargina un V. Krasovicka depozītu pārpircēju, kurai ir tiesības uz depozītu, varbūt uz to nestajiem depozītprocentiem. Parex bankai līdz šim ir izdevies vismaz novilcināt prasības izskatīšanu, apstrīdot Krievijas tiesu tiesības lemt par Latvijas komercbanku. Pašlaik uzvara ir Olimpijas pusē, jo februāra beigās Arbitrāžas tiesas (kaut kas līdzīgs kādreiz Latvijā bijušajai Saimnieciskajai tiesai) Kasācijas instance lēmusi par lietas piekritību Krievijas tiesai. Lēmumā ir tāds interesants moments, ka piekritība pamatota arī ar to, ka atzīta Parex grupas uzņēmumu spēja darboties Krievijā, apejot Krievijas likumus un kontroli. Parex banka šim lēmumam liek pretī to, ka tās sūdzība pieņemta izskatīšanai Krievijas Augstākās arbitrāžas tiesas prezidijā.

Vismaz sabiedriskās domas stereotipi ir tādi, ka katras valsts tiesu sistēma galu galā nonāks līdz spriedumam par labu savējiem neatkarīgi no tā, ar cik tiesu instanču spriedumiem u.tml. objektivitātes atribūtiem šis spriedums tiks izdekorēts. Konkrētajā gadījumā Krievija varētu neatteikties no 11,2 milj. latu piedziņas no Latvijas tās uzņēmuma personā.

Ko Latvija liks pretī Krievijai? Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka runājis ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu un norādījis, ka Tieslietu ministrija rūpīgi sekojot līdzi Parex bankas tiesvedības procesam Krievijā un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies jautājuma risināšanā gan ministriju, gan vēstniecību līmenī. Par pamatu sarunām tiktu ņemts jau 1995. gadā noslēgtais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.