Vakar valdība pēc īsas apspriešanās ārkārtas sēdē nolēma nedarīt neko un gaidīt, ko tai šodien un turpmākajās dienās nodiktēs Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvji.
“Sākot sarunas ar SVF, valdība piedāvās sākotnējo budžeta grozījumu projektu, kurā paredzēts 7% deficīts no iekšzemes kopprodukta,” pēc publikai slēgtās valdības sēdes teica finanšu ministrs Einars Repše. Valdība “piedāvās”, lai SVF neprasa Latvijai izpildīt solījumu par 5% deficītu, ko rakstiski ir devis iepriekšējais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis. Viņš esot rēķinājies ar valsts ieņēmumu sarukumu sakarā ar IKP samazinājumu par 5%, bet pārrēķinājies, jo tagad tiek atzīts, ka sarukums pārsniegs divciparu skaitli un, pēc melnākajiem paredzējumiem, arī 20 procentu. Līdz ar to valsts ieņēmumi kļūs jūtami mazāki par vēl pagājušā gada decembrī plānotajiem, un valdība grib šos ieņēmumus aizvietot ar aizņēmumiem. Ja kreditori tam piekristu, valdībai tik un tā nāktos samazināt savus izdevumus par 300 miljoniem latu, bet tie jau ir atrasti uz pensionāru u. tml. grupu rēķina, ļoti maz vai nemaz neskarot valsts pārvaldes aparātu.
Ministru vakardienas rīcība bija publisks solījums šo aparātu nosargāt par katru cenu. Ja ministri to vakar nebūtu apsolījuši, jau šodien varētu gadīties, ka ministriju darbinieki viņus boikotē – nepienes ne kafiju/tēju, ne pasta sūtījumus utt. Šodien un turpmākajās dienās valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā centīsies iespējami uzskatāmi izrādīt savu nevarību SVF priekšā un tādējādi pārliecināt birokrātus, ka izrēķināšanās ar ministriem vismaz materiālu labumu birokrātiem nenesīs.
Valdības nevarības piemēru jau vakar sniedza E. Repše, atzīstot savu neticību tam, ka SVF atļaus deficītu palielināt. Ja atļaujas nebūs, tad valsts izdevumus nāksies samazināt par 700 un vairāk miljoniem latu. Tālāk tika izplatītas ziņas par sarunu starp V. Dombrovski un viņa valdības tieslietu ministru Mareku Segliņu par tieslietu sistēmas darbinieku pasargāšanu no atalgojuma samazināšanas. Valdības preses dienesta sniegtajā sarunas izklāstā V. Dombrovskis solījis tikai to, ka “koleģiāla lēmuma pieņemšanā tiks ņemti vērā individuālie apstākļi”, bet M. Segliņš sapratis tā, ka “darbā pie budžeta grozījumiem tieslietu sistēmai varētu arī nepiemērot 20% izdevumu samazinājumu”. Tādējādi viņi ir vai nu vienojušies par iespēju samazināt tiesnešu algas patiešām ne par 20%, bet par visiem 40%, vai arī nav vienojušies ne par ko, bet tieši tas bija jāpierāda. Valdība demonstrē savas iespējas izjukt kaut šodien un atstāt ierēdņus vispār bez algām, vēlākais, jūnijā.
Vēl viens birokrātu audzināšanas pasākums bija avīzē Telegraf vakar noplūdinātā ziņa, ka SVF apsverot iespēju pārtraukt Latvijas kreditēšanu pat tad, ja Latvijā paliek valdība – V. Dombrovska valdība, kas publiski atļāvusies “rupju agrākās vienošanās pārkāpšanu”, t. i., runas par valsts budžeta deficīta palielināšanu. Pagājušajā nedēļā Rīgā esot viesojušies trīs ASV Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri ignorējuši politiķus un birokrātus, bet runājuši ar “neatkarīgiem” ekonomistiem.
E. Repšes izteikumi nozīmē, ka viņš negrib tikt ieskaitīts vienošanās pārkāpēju pulkā. Ja Finanšu ministrijas darbinieki saprot situāciju labāk nekā citu ministriju darbinieki, tad E. Repše netiks sodīts par viņa sakāvniecisko noskaņojumu jau pirms mēģinājuma panākt atļauju valsts budžeta deficīta palielināšanai.
Vēl viens arguments, kāpēc Latvijai nāksies izpildīt visas kreditoru prasības, ir valsts nespēja iekasēt nodokļus plānotajā apjomā. Uzskatāmu piemēru tam sniedz iekasēto nodokļu summas sarukums attiecībā pret iepriekšējo mēnesi.
Pievienotās vērtības nodokļa gadījumā šāds sarukums sākās mazliet mazāk nekā pirms gada ar iekasēto summu svārstībām aptuveni 5% robežās. I. Godmaņa valdība nedarīja neko valsts faktisko izdevumu samazināšanai, bet katru iekasējuma svārstību palielinājuma virzienā tulkoja kā zīmi, ka visas problēmas tūlīt beigsies un nodokļu ieņēmumiem atgriezīsies 2000.–2007. gada pieauguma temps.
Pagājušā gada augustā PVN iekasēšanas sarukums pret iepriekšējo gadu pirmo reizi pārsniedza divciparu skaitli, novembrī pārsniedza 20% līmeni un decembrī jau bija gandrīz 40 procentu. Ar gadu miju saistītie notikumi un PVN likmes palielināšana mazliet uzlaboja nodokļa iekasēšanu janvārī, bet februāris atjaunoja tuvošanos 40% robežlīnijai.
Avots: NRA.lv / Arnis Kluinis
