Saeima šodien, 5. martā, noraidījusi opozīcijas deputātu aicinājumu valdībai pusotra mēneša laikā atrast risinājumu elektrības obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanai. Vienlaikus deputāti lēma turpināt skatīt ekonomikas ministrs Ralfa Nemiro (KPV LV) sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai.
Tajā pašā laikā Nemiro sagatavotais likumprojekts neiztika bez kritikas.
“Šis ir kārtējais mēģinājums ekonomikas ministra atcelt OIK. Iepazīstoties ar šo likumprojektu, ir acīmredzami, ka tas ir tapis Ekonomikas ministrijas biroja, ministra birojā vai arī kādā citā vietā, kur enerģētikā orientējas tikpat labi. Šis likumprojekts ir savdabīgs, teiksim tā. Šādos gadījumos parasti sabiedrībā lieto vārdu “īpašs”. [..] Vai nu tas ir klajš demagoģisks populisms ar aprēķinu, ka neviens kaut kam tādam jau nepiekritīs un tāpēc var droši atļauties nākt ar šādu priekšlikumu, vai arī tiešām – ekonomikas ministrs ir atradis šo brīnumnūjiņu, kas tika solīta sabiedrībai pirms vēlēšanām, kā atcelt OIK,” pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S).
Kā zināms, artijas “KPV LV” Saeimas frakcija iesniegusi Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus par obligātās iepirkumu komponentes atcelšanu.
Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) Saeimā no tribīnes paziņoja, ka ir sagatavots likumprojekts elektrības cenu sadārdzinošās OIK atcelšanai.
“Es esmu sagatavojis likumprojektu, ar kuru tad mēs atceļam OIK. Šis jautājums nav saistīts ar tautsaimniecību tik daudz, cik vairāk ir saistīts ar tiesiskumu. Vai tas ir iesniegts vai šī sistēma ir izveidota tiesiski, jeb pretēji tieši – prettiesiski, un no tā, protams, arī izriet šīs te sekas. Atceļot OIK, caurmēra elektrības rēķins mājsaimniecībām varētu mazināties par 15 procentiem, un savukārt tas varētu būt apmēram 40 miljonu ietvars, kas paliktu mājsaimniecībām savu nepieciešamību un vajadzību apmierināšanai. Es šajā gadījumā likumprojektā, kas ir attiecībā uz OIK atcelšanu nelūdzu atcelt obligātā iepirkuma sistēmu, jo būtībā nav būtiski, vai mēs pērkam elektroenerģiju no “Latvenergo”, piemēram, vai attiecīgi no atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Pats būtiskākais, ko mēs vēlamies, ir atcelt šo te virskompensāciju. Šī virskompensācija rezultējas mūsu rēķinos, mēs to redzam kā komponenti. Taisnīgs veids ir neapšaubāmi, ja mēs maksājam par elektroenerģiju pēc biržas cenas. Biržas cenai ir noteikti un skaidri principi. Savukārt šī virskompensācija ir ļoti ietekmējusi mūsu mājsaimniecības un tautsaimniecību kopumā,” norādīja Nemiro.
Savukārt opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu lēmuma projektu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu Saeima noraidīja. Projektā bija iecerēts aicināt premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) veikt nepieciešamās darbības, lai no šī gada 17. aprīļa atceltu OIK.
ZZS atgādināja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka, “OIK afēra ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem”.
Gan parlamentārās izmeklēšanas komisija, gan viens no tās deputātiem Viktors Valainis savā atsevišķajā viedoklī norādījis, ka OIK sistēma nav bijusi atbilstoša Latvijas tautsaimniecības interesēm, tostarp, radījusi nepamatoti augstus maksājumus Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vienlaikus atbildīgās institūcijas nav spējušas nodrošināt nepieciešamo kontroli pār atjaunojamo energoresursu ražotājiem, tāpēc OIK sistēmas ietvaros atbalsts nav sasniedzis savu mērķi.
