Latvijā invalīdiem sabiedriskajā transportā nav jāpērk biļetes – par viņiem maksā valsts. Pagājušajā gadā tam bija nepieciešami 18 miljoni eiro, un puse no tā tiek Rīgai, turklāt divus miljonus saņem “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Līdz šim neviens nebija pētījis, cik invalīdu uzņēmums pārvadā, taču pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” jautājumiem datus pieprasīja Autotransporta direkcija, kam jākontrolē naudas izlietojums.
Uzņēmums ir deklarējis, ka pērn no 11,8 miljoniem pasažieru, 1,6 miljoni ir bijuši invalīdi, kam biļetes apmaksā valsts. Tas ir pārsteidzoši liels skaits. Autotransporta direkcija sola pārbaudīt, vai nav notikusi krāpšanās.
Rīgas mikroautobusu satiksme deklarē, ka tam katrs sestais pasažieris ir bijis invalīds. Tas ir neticams skaits – trīs līdz piecas reizes vairāk nekā citiem pārvadātājiem.
Par pirmās un otrās grupas invalīdu pārvadāšanu valsts pagājušajā gadā pasažieru transporta uzņēmumiem maksāja 18 miljonus eiro. Lielāko summu – 9 miljonus – saņēma Rīgas dome, kas to tālāk sadalīja “Rīgas satiksmei” un pilnsabiedrībai ”Rīgas Mikroautobusu Satiksme”.
Lai pilsētas transportā brauktu ar atlaidēm, rīdziniekiem vajadzīgi personalizēti e-taloni, kas jāreģistrē katrā braucienā. Ja invalīdam nav personalizēta e-talona, viņš pie transporta vadītāja var saņemt nulles biļeti, ja uzrāda invalīda apliecību.
Rīgas mikroautobusu satiksmes minibusos pagājušajā gadā pārvadāti nepilni 12 miljoni pasažieru, un 1,7 miljoni jeb 14% no tiem bijušu invalīdi. 2017. gadā invalīdu proporcija bija vēl lielāka – 17% jeb katrs sestais pasažieris bijis ar smagām veselības problēmām. Šis skaitlis ir pārsteidzošs. Autotransporta direkcijā saka, vidēji valstī tie ir 2-6% no pasažieru skaita, “Rīgas satiksmē” – 4%.
VSIA ”Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš skaidro, ka varam vien izteikt pieņēmumus. “Tādā ziņā, ka es ļoti ceru, ka tā nav kaut kāda apzināta uzņēmuma manipulācija ar datiem vai mākslīga nulles biļešu skaita palielināšana. Tādā ziņā tas ir, pirmkārt, krāpnieciski, otrkārt, valsts par to ir spiesta maksāt, ja nekonstatē attiecīgi pārkāpumu,” norāda Godiņš.
Autotransporta direkcijas uzdevums ir kontrolēt, vai pārvadātāji neblēdās, nepamatoti palielinot dotācijas apmēru. Līdz šim Rīgā direkcija pētījusi, vai atlaižu saņēmējiem ir invalīdu apliecības. Būtiski pārkāpumi nav atklāti. Tā nevarot pārbaudīt, vai nenotiek manipulācijas biļešu sistēmās, piemēram, pieskaitot nenotikušus braucienus. Tāpat neesot iespējams izkontrolēt, kā šoferi izsniedz nulles biļetes. Līdz šim direkcija nebija pievērsusi uzmanību, cik daudz invalīdu brauc “Rīgas satiksmes” transportā un cik – privātajos mikroautobusos. Šādi dati pieprasīti tikai pēc “Nekā personīga” jautājumiem.
“Ja mums būs pamats aizdomām, ka tur notiek kaut kādas krāpnieciskas darbības, mēs no savas puses ieturēsim dotāciju izmaksas, un, ja tās aizdomas pierādīsies, tad no mūsu puses būs arī sankcijas pret Rīgas domi, kā līguma partneri,” turpina Godiņš.
Rīgas mikroautobusu satiksme tiesības pārvadāt pasažierus ar minibusiem ieguva 2012. gadā. Pagājušajā gadā firma līgumu pagarināja uz astoņiem gadiem. Uzņēmumu vada Vitālijs Komars, bet patiesais labuma guvējs ir Aleksandrs Brandavs.
Uzņēmums skaidro, ka lielā invalīdu proporcijas atšķirība no “Rīgas satiksmes” ir tādēļ, ka pašvaldības uzņēmums nepietiekami kontrolē savus pasažierus. Personalizēto e-talonu īpašnieki nereģistrē savus braucienus, bet citi invalīdi vadītājam neprasa izdrukāt nulles biļeti. Minibusā iekāpšana ir pa vienām durvīm, tāpēc reģistrējot visus. Un invalīdiem ļoti patīkot šis transporta veids.
Ņemot vērā, ka RMS katrā maršrutā nodrošina īpaši pielāgotu minibusu ar zemo grīdu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai būtu ērtāka iekļūšana/izkļūšana transportā, šī pasažieru grupa labprātāk izmanto piedāvāto komfortu un servisu. Ar minibusiem var nokļūt ātrāk un ērtāk līdz iecerētajam galamērķim, šo minibusu priekšrocību novērtē arī cilvēki ar invaliditāti. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc ar RMS minibusiem šī pasažieru grupa pārvietojas daudz vairāk un biežāk.
“Nu, es neticu tam! Nevarētu tā būt. Protams, ka cilvēki ar invaliditāti droši vien, ka braukā, un ir jau arī 3. grupas invalīdi vai otrās grupas, kuriem tā pārvietošanās ir vienkāršāka un kuri nav nav acīmredzami, varbūtās, bet – ka šie 17% brauc un izmanto sabiedrisko transportu, nu, tas ir ļoti daudz. Nu, ļoti, ļoti daudz. Mums ir Latvijā 5% vispār cilvēki ar invaliditāti, labi – 7% ar invaliditāti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nu, nezinu, cik lielai jābūt vēlmei braukt ar mikroautobusiem, lai tāda situācija būtu. Nu, nevar tā būt!” norāda invalīdu un viņu draugu apvienības ”Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Braucienu uzskaiti Rīgā veic SIA “Rīgas karte”. Uzņēmumā 51% pieder “Rīgas satiksmei”, pārējie – Francijas uzņēmumam “Xerox Business Solutions”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Francijas pilsonis Ēriks Fransuā Morizīrs. Valdē darbojas arī Rīgā pie varas esošās partijas “Gods Kalpot Rīgai!” biedri – Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs.
Brandavs vienlaikus ir arī “Rīgas satiksmes” Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs. Komercreģistrā atrodams, ka viņš ir patiesais labuma guvējs pilnsabiedrībā “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS). Arī šī uzņēmuma pasažierus uzskaita “Rīgas karte”.
Brandava 2017. gada amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņam pieder māja un zeme Rīgā, kā arī trīs zemes gabali Rojas novadā. Bankās viņam uzkrāti 830 000 eiro. Aizdevumos viņš izsniedzis 1,3 miljonus. Lielākās atlīdzības viņš saņem no SIA “Rīgas kartes” – 147 000 gadā, “Rīgas satiksmē” alga bijusi 31 000. Viņam pieder kapitāla daļas sešos uzņēmumos Krievijā, Maltā un Latvijā. 2016. gads Brandavam bijis vēl ienesīgāks. Viņa uzņēmums ”B noma” par miljonu eiro pārdevis lepnu savrupnamu Jūrmalā. Viņš pats dažādos uzņēmumos guvis 700 000 eiro ienākumus.
Darba vietā “Rīgas satiksmē” Brandavu “Nekā personīga” nesastapa. Viņam esot darba nespējas lapa.
Pārsteigts par mikroautobusu satiksmes uzrādītājiem rezultātiem ir “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Palielinātais invalīdu skaits viņa vadītajam uzņēmumam maksās 300 000 eiro.
“Šī statistika ir pārsteidzoša. Pirmais, ko mēs darīsim, mēs runāsim, kā tas tā nākas, kā tas ir iespējams. Otrs, ir jānoķer un jānokontrolē, ka tik tiešām ir kaut kādi pārkāpumi. Šobrīd mēs par to nevaram spriest. Bet, kā jau saku, ja salīdzina tīri analītiski, ja, cik tas ir bijis “Rīgas satiksmes” un mikroautobusu satiksmes, ja tā atšķirība būtu tur neliela, tad varētu būt, nezinu, ērtāk, labāk izvēlās mazos busiņus, nekā lielos busus vai tramvajus, vai kā savādāk. Bet, ja viņi atšķiras trīs reizes, tad tur kaut kas noteikti būtu jādara, domāsim, kādā veidā šo situāciju kontrolēt,” skaidro SIA ”Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.
Par cilvēku pārvadāšanu Rīgas domē atbild Satiksmes un transporta lietu komiteja. Tās ilggadēju locekli un – nu jau mēnesi arī priekšsēdētāju – Vadimu Faļkovu dati nesatrauc. Atbildība par lielo nulles biļešu skaitu jāuzņemas Autotransporta direkcijai, kas gadiem nespēj ieviest vienotu norēķinu sistēmu visiem invalīdiem. Izskaidrot atšķirības datos viņš nespēj.
“Es nezinu, kā skaidrot, varbūt tas ir jāprasa tiem, kas lieto tos mikroautobusus, kāpēc viņi izvēlas tieši mikroautobusus, nevis autobusus, iespējams, tas ir ērtāk, iekāpt vieglāk, izkāpt vieglāk vai brauc gar mājām,” norāda RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs (“Saskaņa”).
Viņš skaidro, ka mikroautobusos ir uzstādītas kameras un šo lietu var visai viegli pārbaudīt. Līdz šim to neviens nav darījis. Tiesības kontrolēt biļetes Rīgas mikroautobusu satiksmē ir “Rīgas satiksmes” Kontroles dienestam. Tomēr minibusu neviens nepārbaudīja, jo no “Rīgas satiksmes” vadības bijis rīkojums kontrolieriem minibusus neaiztikt. “Rīgas satiksmes” jaunā vadība sola, ka tagad kontrolēs arī tos. Autotransporta direkcija prasīs skaidrojumu Rīgas domei.
“Nu, pirmām kārtām, man nebija iespējas un nebija pamata pētīt šīs proporcijas. Tas, ko jūs man stāstiet par 4% vai 14%, to es dzirdu no jums. Droši vien tāda atšķirība var izraisīt, ja ne jautājumus, tad vismaz pamatu to izpētīt. Bet, godīgi pateikšu, komentēt pašreiz, cik daudz invalīdus pārvadā viens vai otrs pārvadātājs, to es nevaru,” raidījumam norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).
Foto: Rīgas Satiksme
