Piena krīze nobriedusi – vairāk rezerves lauksaimniekiem nav

Piena krīze ir nobriedusi – vairāk rezerves lauksaimniekiem nav, šorīt intervijā LTV raidījumā “900” situāciju piensaimniecībā iezīmēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode.

“Piensaimnieki ir dažādi. Visgrūtāk šobrīd ir tiem, kuriem ir saistība ar banku, saistība ar Lauku atbalstu dienestu, kuri ir investējuši piena ražošanā,” norādīja Balode, piebilstot, ka vairāk rezervu lauksaimniekiem nav.

LOSP pārstāvji 31.jūlijā tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu situāciju Latvijas piena nozarē un iespējamos scenārijus krīzes mazināšanai un novēršanai. Balode norāda, ka tikšanās reizē lauksaimnieku pārstāvji prezidentam iezīmēs galvenās nozares problēmas un iepazīstinās ar pašreizējo situāciju.

Balode cer, ka ar šīm zināšanām prezidents spēs runāt par Latvijas piensaimniecības problēmu ārvalstīs un rast nepieciešamo palīdzību.

Jau vēstīts, ka lauksaimnieki uzskata, ka jāpanāk nekavējoša politiska reakcija piena nozares stabilizēšanai.

Tiek norādīts, ka piena nozare ilgstoši atrodas situācijā, kurā liela daļa saimniecību nespēj rast tālākās saimniekošanas iespējas, tas skaidrojams ar skaudro situāciju, kas izveidojās pēc Krievijas embargo noteikšanas. Šis lēmums izmainīja ne tikai Latvijas piena saimniecību stāvokli, bet sašūpoja arī visas Eiropas Savienības (ES) piena nozares tālāko pastāvēšanu. Arī piena kvotu sistēmas atcelšana, piena pārprodukcija, piena iepirkuma cenas samazinājums, ķēdes, reakcijā ir noveduši, līdz šīs sistēmas sākumposmam – ražotājam, lauksaimniekam, kurš savukārt ir ieguldījis līdzekļus, attīstījies, modernizējies un nu tiek nolikts uz izdzīvošanas sliekšņa.

  • Jānis Labrencis

    Gadus desmit atpakaļ, kad arī bija itkā piena krīze, kuru izraisīja nesamērīgi lielā starpība starp cenām lielveikalos un ko saņem zemnieks, Doma laukumā dalīja bezmaksas pienu. Toreiz aptuveni 1000 cilvēku vairākas stundas stāvēja rindā, lai saņemtu burciņu piena. Tātad liela pilsētas iedzīvotāju daļa ikdienā nevar atļauties nopirkt pienu par tādu cenu, kādu prasa lielveikali. Šodien situācija atkārtojas. Kā var veikalā nokrejots piens maksāt četras reizes dārgāk, kā saņem zemnieks!!! Izeja ir ļoti vienkārša. Steidzīgi ir jānodrošina piena produktu tiešā tirdzniecība par reālām konkurences cenām, lai strauji pieaugtu tā patēriņš vietējā tirgū.

  • Jānis Labrencis

    PVN pāri katras valsts robežai neiet, tātad Lietuva un Polija to saņem bez mūsu 21% PVN. Lietuvā pienam tāpat tiek pieskaitīs 21% PVN, bet viņiem, acīmredzot, ir labāk attīstīta piena pārstrāde un savs tirdzniecības tīkls, tādēļ ir izdevīgi iepirkt pienu arī no Latvijas. Bet Polijā nepārstrādātam pienam ir 0% PVN likme !!! Pārstrādātam arī tikai 8% !!! 8% PVN ir arī atsevišķiem lauksaimniecībā izmantotiem resursiem !!!, bet 0% PVN ir lauksaimniecības tehnikai!!! Ēdināšanas pakalpojumiem 8%!!! Avots: Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas pētījums: Samazinātās PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.