Saskaņā ar starptautiskā nekustamā īpašumu konsultāciju uzņēmuma Re&Solution pētījumu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus var piesaistīt investoru interesi, taču vienlaikus vietējiem tirgus dalībniekiem ir jābūt gataviem kompromisiem un lietišķai sadarbībai.
Re&Solution Latvia vadītājs Andžejs Neguliners atzīmē : „Pēc ilgstošas un aizraujošas izaugsmes nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir sastapies ar tirgus tendences un apstākļu maiņu, kas daudziem ir bijis negaidīta, pat pēkšņa, kā rezultātā tirgus izskatās pat apjucis. Taču šis ir laiks, kad daudz pragmatiskāk un izsvērtāk ir iespējams pieņemt lēmumus un uzsākt jaunu projektu realizēšanu un darījumu slēgšanu. Nekustamā īpašuma tirgus līdzīgi kā citi tirgi attīstās cikliski, kur atkarībā no atrašanās punkta darbojās savi likumi, kas jāņem vērā.
Re&Solution Group vadītājs Ŗičardas Čepas atzīmē: „Esošā Baltijas valstu tirgus situācija demonstrē pretēju situācija, salīdzinot ar to, kāda tā bija gadu-divus atpakaļ. Daudzi tirgus spēlētāji ir palikuši atsaucīgāki un pretimnākošāki, gūstot mācību no tirgū notiekošām pārmaiņām. Vieni attīstītāji meklē un vēršas pie partneriem, lai gūtu pieeju papildu finansējumam, lai pabeigtu esošos projektus, citi, savukārt, piedāvā iegādāties objektus, lai attīstītos nākotnē. Tomēr attīstītājiem ir jāsaprot, ka par investīcijām notiek konkurences cīņa, lai tās saņemtu.”
Analizējot Latvijas nekustamā īpašuma tirgu no juridiskā un nodokļu aspekta, starptautiska zvērinātu advokātu biroja „Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN” partnere Ilga Gudrenika-Krebs atzīmē : „Dinamiskas nekustamā īpašuma tirgus izmaiņas vērojamas ne vien tirgus tendencēs, bet arī likumdošanas regulējumā, kas tieši vai pastarpināti ietekmē nekustamā īpašuma attīstību. Tiesiskais regulējums visās jomās, kas atteicas uz nekustamo īpašumu, pašlaik īpaši labi tiek pakļauts praktiskās dzīves intensīvai pārbaudei. Piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieki vai pārvaldītāji pašreizējos apstākļos saduras ar jaunām situācijām, kurām nepieciešami tūlītēji risinājumi – gan praktiski, gan normatīvā regulējumā līmenī; valdība, izpildot Eiropas direktīvu prasības, plāno paplašināt ar PVN apliekamo objektu loku, attiecinot to uz apbūves zemes gabalu; pārkārtojas nomas (un īres) tirgus un attiecības; tirgū ienāk jauni investori, kuriem ir pieejami finanšu līdzekļi un kas tieši gaidīja cenu kritumu (un/ vai kvalitātes paaugstināšanos) u.tml. Būvniecības sektorā aktualizējas ne vien līgumu un iesaistīto pušu attiecību risināšanas modeļi, bet arī jautājumi par būvatļaujas termiņiem, atjaunošanu u.tml., t.i., faktori, kas izriet no būvniecības ‘iesaldēšanas’ un kas varētu būt aktuāli potenciālajiem investoriem, iegādājoties šādus iesaldētus projektus. Izsoles (gan labprātīgās, gan piespiedu, arī maksātnespējas procesā), to apstrīdēšana, juridiskās sekas, nosolītāja tiesības u.tml. arī ir juridiski instrumenti, ar kuriem var ietekmēt nekustamā īpašuma tirgus tendences.
No minētajām tendencēm secināms, ka vairākās likumdošanas jomās ir nepieciešama nopietna revīzija, piemēram, jomās, kas saistās ar projektu attīstīšanu un būvniecību, neitralizējot birokrātijas slogu, hipotēku realizēšanu, piedziņas vēršanu, apsaimniekošanu, lai nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki zinātu ‘spēles noteikumus’, nevis izgudrotu tos paši spēles gaitā”
Avots: BNA Latvia
