Pārtikas un dzērienu ražotāji lēnām atgūstas un meklē jaunas eksporta iespējas

Par spīti politiskajam populismam, pasaules ekonomika šobrīd attīstās, kas Latvijas uzņēmumiem rada iespējas palielināt eksportu. Kopumā šobrīd Latvijas pārtikas ražotāju nozares efektivitāte un pelnītspēja atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo šajās valstīs ir vairāk uzņēmumu, kas ir gatavāki investēt nākošajam “lēcienam”. Tomēr Latvijas ražotājiem ir labi diversificēts eksports un labas iestrādes dažādos tirgos. Swedbank dati liecina, ka uzkrājumu apjoms ražošanas nozarē ir pieaudzis un Swedbank jaunajā finansēšanā ražotājiem 2016.gadā izsniegusi 73,5 miljonus eiro.

Rūpniecības nozare labās pozīcijās

Swedbank Latvija jaunās kreditēšanas apjoms uzņēmumiem pērn sasniedza vairāk nekā pusmiljardu eiro, tai skaitā ražotājiem piešķirti 73,5 miljoni. Runājot par konkrētām ekonomikas nozarēm, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante norāda, ka viena no galvenajām nozarēm, kas pērn nodrošinājuši IKP izaugsmi, ir apstrādes rūpniecības nozare, kas veidoja ap 13% no kopējā IKP. Kopumā tajā ir 16 000 uzņēmumi, un nozares apgrozījums veido 5,9 miljardus eiro. Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare ir otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare (24%) Latvijā uzreiz aiz kokrūpniecības (30%). Tajā nodarbināti aptuveni 20% no visā apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita. “Kaut arī kopējā nozares aizņemšanās kapacitāte ir līdz pat pusmiljardam eiro, tikai 25% nozares uzņēmumu ir pozitīva operatīvā peļņa, un tas diemžēl ierobežo uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu nepieciešamajai izaugsmei,” secina Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. Vienlaikus redzams, ka uzņēmumi domā par nepieciešamību attīstīties, tāpēc tieši ražotāju segmentā redzam uzkrājumu pieaugumu.

Krievijas tirgū zaudēto pilnībā neesam spējuši atgūt citur

“Pērn audzis Latvijas eksports, un pirmo reizi šajā tūkstošgadē ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, kas liek optimistiski skatīties uz tālāko izaugsmi,” atzīst Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Tomēr līdz šim pārtikas industrijas eksports lielā mērā bijis orientēts uz Krievijas tirgu, un šobrīd pagājis pārāk īss laiks, lai nozare spētu atrast jaunus tirgus, kuros atgūt zaudēto kritumu. Tomēr tikai ceturtdaļa krituma ir no 2014. gada noteikto sankciju dēļ – ir vēl citi faktori, kas ietekmēja nozari, piemēram, rubļa devalvācija un NVS valstu pirktspējas mazināšanās.

Krievijas tirgus izmaiņu ietekmē vietējie ražotāji ir palielinājuši tirgus daļu Latvijas tirgū, tādējādi daļēji kompensējot zaudēto eksporta kritumu uz NVS. Apskatot, kā veicas nozarei kaimiņvalstīs, Swedbank secina, ka vislabākie rādītāji ir Lietuvas ražotājiem, kas spējuši būtiski palielināt eksporta apjomus Polijas, Vācijas un Itālijas tirgū. Savukārt Igaunija lielāko daļu (23%) eksportē uz Skandināviju. Latvija joprojām visvairāk eksportē uz Krieviju (27%), no kopējā eksporta apjoma 40% veido dzērieni.

“Lai arī kopumā Latvijas pārtikas pārstrādes nozares pelnītspēja un efektivitāte atpaliek no kaimiņiem, Latvijas ražotāju eksports ir labi diversificēts un ir labas iestrādes daudz dažādos tirgos,” atzīst Swedbank Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs. Igauņi, salīdzinājumā ar latviešiem, ir daudz pelnītspējīgāki, viņi var arī vairāk uzkrāt kapitālu, kas nozīmē, ka viņiem iespējams aizņemties vairāk un arī lētāk.

Vai varam labāk?

Ir vairāki faktori, kas pārtikas un dzērienu ražotājiem rada izaicinājumus. Iedzīvotāju skaits sarūk, un to nespēj kompensēt ienākumu pieaugums. Savukārt eksporta tirgus apgūšana ir laikietilpīga un dārga. Uzņēmēji saskaras ar vairākiem šķēršļiem – nav produktu atpazīstamības, kā arī dažādās valstīs atšķiras patērētāju vēlmes. Turklāt, lai varētu eksportēt preci, nepieciešami lieli produkcijas apjomi, ko ne visi ražotāji spēj nodrošināt.

Tomēr ir būtiska priekšrocība, ar ko vietējie ražotāji var konkurēt eksporta tirgos – joprojām saglabājas salīdzinoši zemas ražošanas izmaksas. Swedbank Latvija secina, ka pārtikas un dzērienu ražotāju nozares attīstība ir balstīta globālā tirgus eksportā un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Ja Latvijas pārtikas ražotāji veiks investīcijas un kļūs efektīvāki, tie papildus varēs aizņemties investīcijām vēl vismaz 150 miljonus eiro.

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/