Lobējot dīleru autoservisu vēlmi pēc papildu ienākumiem, Konkurences padome pieprasa tehniskās apskates pakalpojumu nodot komersantiem brīvā tirgū. Valdība nolēmusi sākotnēji tomēr iet piesardzīgāku ceļu ‒ CSDD pārdos savas daļas tehniskās apskates kopuzņēmumos, bet par tehniskās apskates pakalpojumu tiks rīkots konkurss uz vairākiem gadiem, vēsta NRA.lv.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas organizētās tehniskās apskates ir viens no retajiem valsts sniegtajiem pakalpojumiem, ar ko klienti ir puslīdz apmierināti. Cenas draudzīgas, apkalpošana salīdzinoši ātra, pēdējos gados arī par korupcijas gadījumiem nav dzirdēts. Nesen viens skandāls gan izcēlās saistībā ar traģisku negadījumu. Šoferis, izbraucot no tehniskās apskates stacijas, sajauca gāzes pedāli ar bremzi un nāvējoši sabrauca turpat pie vārtiem stāvošu bērnu. Līdzbraucēji apskates laikā iekšā mašīnā sēdēt nedrīkst, bet ārā viņiem nav, kur lāgā palikt. CSDD par šo loģistikas kļūmi atbildību uzņemties nevēlas. Taču kopumā iestādes reputācija klientu novērtējumos ir salīdzinoši augsta.

Brīvā tirgus vārdā

Labi strādājošo sistēmu Konkurences padome jau vairākus gadus pieprasa sagraut ‒ brīvā tirgus vārdā. Pēdējais mēģinājums ietekmēt valdību tika īstenots 2018. gadā, un tas izrādījās veiksmīgs:

“Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, Konkurences padome rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei.” Ieteikums bija uzticēt tehniskās apskates veikšanu privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām. Taču Satiksmes ministrija un CSDD ir kategoriski pret.

Šāds piedāvājums ir nepieņemams, jo nozīmētu cenu pieaugumu, kvalitātes kritumu un korupciju.
Autoservisi varētu manipulēt ar veicamajiem remontdarbiem, jo paši veiktu diagnostiku, paši remontētu un paši veiktu apskati, vai arī veiktu bez remonta, ja klients piemiegtu ar aci.

Pirmā apskate ‒ diagnostikai

Pašlaik šāds interešu konflikts ir neiespējams – tehniskās apskates piedāvā absolūti objektīvu un skrupulozu diagnostiku. Ir cilvēki, kas sūdzas par pārmērīgu piekasīšanos no inspektoru puses, bet ir tādi, kas tehnisko apskati apzināti izmanto kā diagnostikas pakalpojumu – pirmajā reizē noskaidrojot, kas mašīnai vainas, bet otrajā reizē pēc konstatēto nepilnību novēršanas jau dodas patiešām iziet apskati ar perfekti sakārtotu automašīnu. Latvijā 2019. gada 1. janvārī bija reģistrēti kopā apmēram 900 tūkstoši mehānisko transportlīdzekļu, kam jāveic tehniskā apskate. 2018. gadā kopā veiktas apmēram 796 tūkstoši pamatpārbaužu un 292 tūkstoši atkārtoto pārbaužu. Benzīna mašīnai pamatpārbaudes cena kopā ar uzlīmi ir 26,88 eiro, bet atkārtotajai pārbaudei – 14,54 eiro. Lietuvā un Igaunijā esot dārgāk.

Dīleri grib superpakalpojumu

Reģistrēto transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadus pieaug vidēji par 1‒3%, un no nozares puses vienīgais izmaiņu lobētājs ir biedrība “Auto asociācija”, kas apvieno jauno un dārgo automašīnu dīlerus. Pēc tehniskās apskates pakalpojuma laišanas brīvajā tirgū viņu superpakalpojumā ietilptu pilns automašīnas pakalpojuma cikls – tehniskās apskates uzlīmi ieskaitot. Konkurences padome šo ideju pilnībā atbalsta. Tā kā prasība pēc nozares brīvlaišanas pamatota ar Eiropas Savienības regulām, valdība nevarēja nereaģēt, un tagad ir tapis kompromisa piedāvājums. Formāli tirgus tiks atvērts, un ikviens komersants, kas spēj nodrošināt tehniskās apskates veikšanu, varēs pretendēt uz pakalpojuma sniegšanu desmit gadu garumā. Taču šis komersants nevarēs paralēli nodarboties ar cita veida pakalpojumiem autotransportam, un iepirkumā būs precīzi definēts pakalpojuma apjoms, kvalitāte un infrastruktūra, kas jānodrošina. Tā skaidro CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš. Pie šādiem nosacījumiem autodīleri, kas bija kārojuši tikt pie šī biznesa kumosa, paliks bešā. Konkurences padome uz šo jau ir noreaģējusi ar kritisku paziņojumu: “Diemžēl iepirkums neradīs nekādas izmaiņas patērētājiem ‒ tirgū joprojām saglabāsies CSDD monopols, jo uzņēmumi, kas caur iepirkumu iegūs ekskluzīvas tiesības uz ilgu termiņu nodrošināt tehnisko apskati, joprojām nekonkurēs tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanā, un to darbību kontrolēs CSDD kā pasūtītājs. Tiem nebūs iespēja neatkarīgi lemt ne par cenu, ne citiem pakalpojuma aspektiem.”

CSDD pārdos kapitāldaļas

Arī pie tagad piedāvātā mazāk radikālā risinājuma pastāv risks, ka tehniskās apskates pakalpojuma cenas kāps. Taču parādīs to tikai iepirkuma procedūra, ko plānots izsludināt līdz 2021. gada 1. septembrim, bet ne ātrāk kā pirms CSDD kapitāldaļu pārdošanas.

Valsts un privātajā partnerībā CSDD pieder daļas četros tehniskās apskates uzņēmumos, kas kopumā nodrošina 31 stacijas darbību visā Latvijā. SIA “Auteko&TÜV Latvija”‒ Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī, Dobelē, Madonā, Bauskā, Preiļos un Aizkrauklē;

SIA “Autests” ‒ Ogrē, Jūrmalā, Cēsīs, Limbažos, Krāslavā, Daugavpilī un Tukumā;

SIA “Scantest” ‒ Liepājā, Grobiņā, Talsos, Siguldā, Ludzā, Valkā, Kuldīgā, Saldū, Gulbenē, Balvos, Alūksnē, Valmierā un Rēzeknē;

SIA “Venttests” – Ventspilī.

“Šis ir labs, 25 gados noslīpēts produkts,” tā tehniskās apskates pakalpojumu raksturo Jānis Liepiņš. Kopuzņēmumu gada apgrozījums atkarīgs no staciju un apskates līniju skaita. Lielajam “Auteko&TÜV Latvija” 2018. gadā tas sasniedza gandrīz septiņus miljonus, bet peļņa – gandrīz pusotru miljonu eiro. Vismazākajam kopuzņēmumam “Venttests” ‒ apgrozījums nepilni 300 tūkstoši, bet peļņa 74 tūkstoši eiro.

Kontrolēta brīvlaišana

CSDD ikgadējie ienākumi, izstājoties no visiem četriem uzņēmumiem, saruks par aptuveni 600 000 eiro gadā. Par cik palielināsies vai saruks automašīnu īpašnieku tēriņi, nav iespējams prognozēt. Taču pāris ārzemju kompānijas par ienākšanu Latvijas tirgū jau ir interesējušās.

Ministru kabineta otrdienas sēdes darbakārtībā bija iekļauti divi dokumenti, kas skar tehniskās apskates pakalpojuma nākotni:

Informatīvais ziņojums “Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.‒2030. gadam” un informatīvais ziņojums “Par VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu”.

Neraugoties uz Konkurences padomes iebildēm, abi tika apstiprināti. Kā sēdē rezumēja premjers Krišjānis Kariņš, valdība izšķīrusies par tehniskās apskates pakalpojuma “kontrolētu brīvlaišanu”. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka atsevišķās situācijās brīvā konkurence nemaz nenodrošina zemāko cenu un augstāko kvalitāti.

Lai nesanāk kā ar takšiem

Kad Konkurences padome panāca taksometru pakalpojuma brīvlaišanu Rīgas lidostā, to apsēda mafijas pārvaldīti taksometri, cenas uzskrēja kosmosā, un ārzemnieki tiek nežēlīgi apkrāpti joprojām. Pilnīgi brīvlaižot tehniskās apskates pakalpojumu, cenas, pēc ministra Reira domām, varbūt arī sākotnēji būtu zemākas, bet dempingots tiktu uz nodokļu rēķina, un tad ciestu valsts budžets.

Tā nu, pamatojoties uz neveiksmīgo brīvā tirgus ieviešanu taksometru biznesā, valdība tehniskās apskates biznesu brīvlaidīs kontrolēti.

Taču ar atrunu, ka pēc kādiem pieciem gadiem pie šī jautājuma vēl varētu atgriezties, jo Konkurences padome paliek pie sava – ilgtermiņā šis tirgus ir jāatbrīvo konkurencei, jo vismaz lielajās pilsētās tirgus nepilnība, ar ko pamatot valsts uzturētas tehniskās apskates, neeksistējot.

Imants Vīksne