Nākamgad kadastrālās vērtības nemainīsies, vēlāk ievērojami kāps

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz šogad spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi piemērot arī 2017. gadā, vakar guva valdības atbalstu. Tas nozīmē, ka nākamgad īpašumu kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), nemainīsies.

Savukārt 2018. gadā, ja netiks rasta iespēja samazināt nodokļa slogu, daļai īpašumu kadastrālās vērtības kāpuma dēļ NĪN var pieaugt vairākas reizes.

Ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 4. augustā pieņemtos noteikumus par kadastrālo vērtēšanu un nosakot jaunajiem mājokļiem – gan daudzfunkcionālām ēkām, kas būvētas pēc 2000. gada, gan savrupmājām teritorijās ar intensīvu attīstību – kadastrālās vērtības atbilstoši tirgus situācijai, aptuveni 10 procentiem īpašumu veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Tāpēc pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) iniciatīvas tapa likumprojekts, kas paredz šogad spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi piemērot arī 2017. gadā. Gada laikā ir paredzēts izstrādāt rīcības plānu, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu daļai īpašumu. Ja nekas netiks darīts, 2018. gadā var izveidoties situācija, kad jaunā projektā dzīvojošai ģimenei nodoklī būs jāsamaksā dubultliela un atsevišķos gadījumos pat septiņkārt lielāka summa nekā šogad, NRA.lv uzsvēra Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Par jaunajiem projektiem, kuriem tiks piemērota atšķirīga kadastrālās vērtības aprēķināšanas formula, Valsts zemes dienests uzskata pēc 2000. gada būvētas ēkas. Tādas Latvijā ir aptuveni 1000 mājas ar 32 000 dzīvokļiem pārsvarā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Viens no kritērijiem kadastrālās vērtības noteikšanai šajās ēkās būs nama vecums. Piemēram, šogad Tomsona terasēs Rīgā kadastrālā vērtība 78,4 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim ir 48 000 eiro, bet 2018. gadā – 116 000 eiro, liecina Valsts zemes dienesta aprēķini.

Tāpat izmaiņas skars kultūrvēsturiskās ēkas. Tām apgrūtinājumu piemēros, ja fiziskais nolietojums būs lielāks par 30%. Šīs jaunās normas dēļ kadastrālā vērtība 2018. gadā pieaugs 670 kultūrvēsturiskām ēkām Latvijā, tajā skaitā 267 dzīvojamām mājām. Kopumā Latvijā ir aptuveni 4000 kultūrvēsturisko ēku.

Tāpat ar augstāku kadastrālo vērtību un attiecīgi arī ar lielāku NĪN nākotnē jārēķinās jaunajos ciematos dzīvojošajiem.

Lai nepieļautu būtisku nodokļa sloga pieaugumu, tiek apspriesti vairāki varianti, piemēram, atcelt vai samazināt nodokļa progresivitātes slieksni. Šobrīd par īpašumu, kura kadastrālā vērtība ir līdz 56 000 eiro, nodokļa likme ir 0,2% no vērtības, no 56 000 līdz 106 000 eiro nodokļa likme ir 0,4%, virs 106 000 eiro – 0,6%. Līdz ar to, pieaugot kadastrālajai vērtībai, daļai dzīvokļu tiks piemērots progresīvais nodoklis. Tāpat tiek apspriesta ideja ieviest ar nodokli neapliekamo minimumu, piemēram, 50 kvadrātmetru uz vienu personu. Izskanējis arī priekšlikums ieviest vienotu likmi zemei un mājoklim. Šobrīd mājokļiem tiek piemērota likme 0,2–0,6%, zemei – 1,5%, kā rezultātā necilas mājiņas īpašnieks ekskluzīvā rajonā ir spiests maksāt ļoti augstu nodokli.

Portālā manabalss.lv izsludinātā iniciatīva, kas paredz atcelt NĪN par vienīgo īpašumu, nepilna mēneša laikā savāca vairāk nekā 11 tūkstošus balsu un ir iesniegta Saeimā.

Par nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu ir noraizējies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš aicina veikt grozījumus likumdošanā, kas paredzētu samazinātu nodokļa likmi tiem nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem, kuriem pieder viens nekustamais īpašums un kas ir arī šī nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta. Ministrs licis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas nosaka, ka vienīgo mājokli nedrīkst aplikt ar nodokli, kas ir lielāks par 0,2%, 0,4% vai 0,6% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības.

Pašvaldībām Latvijā ar likumu paredzētas tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļu likmes līdz pat 1,5% no dzīvošanai paredzētā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) katru gadu turpina saņemt daudzu iedzīvotāju sūdzības un lūgumus VARAM atcelt attiecīgos pašvaldību saistošos noteikumus.

Ilze Šteinfelde

Foto:StartupStockPhotos/https://pixabay.com/en/users/StartupStockPhotos-690514//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/