Vācijas kanclere Angela Merkele sagaida no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ka tas piedalīsies Grieķijas glābšanās programmā.
SVF vairāk vai mazāk Grieķijas jautājumā bijis skeptiski noskaņots, garo sarunu laikā ne vienu vien reizi pārmetot Grieķijai nevēlēšanos pildīt nosacījumus un atteikšanos meklēt kompromisu. Atbildot uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicinājumu iesaistīties Grieķijas glābšanas programmā, SVF vadītāja Kristīna Lagarde norādījusi, ka SVF dalība ir garantēta, ja Grieķija izpildīs nosacījumus, kas attiecas uz pensiju reformu un Eiropa parūpēsies par parādu atvieglojumu.
“Grieķijai ir nepieciešama turpmāka parādu atvieglošana piecu gadu laikā,” sacīja SVF vadītāja.
“Lagardes kundze skaidri lika noprast, ja šie nosacījumi ir izpildīti, tad viņa ieteiks SVF valdei, ka fonds programmā piedalās no oktobra,” raidorganizācijai ZDF sacīja Merkele, piebilstot, ka viņai nav nekādu šaubu, ka tas, ko Lagarde apsolījusi, kļūs par realitāti.
Lagarde, kas ieteikusi eiro zonas valstīm atvieglot Atēnam parādsaistības, atkārtoti norādījusi, ka sagaida, ka Grieķijas Eiropas kreditori veic konkrētas darbības un atvieglo parādu slogu, atzīmējot, ka SVF gaidīs līdz oktobrim, lai izlemtu, vai piedalīties.
Uz SVF aicinājumu piešķirt Grieķijai parādu atvieglojumus, Merkele norāda, ka šobrīd tam nav vietas, piebilstot, ka Grieķijas kreditoriem – Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālai bankai un ESM sanāciju fondam ir nopietnas bažas par Grieķijas parādu līmeni.
Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble norādījis, ka pagājušā nedēļā panāktā vienošanās bija atbildīgs solis, lai nodrošinātu, ka Atēnas izpilda sarežģītas reformas apmaiņā pret atbalstu.
“Šīs reformas tagad ir jāīsteno punktu pa punktam. Mēs parūpēsimies par to, jo jebkura turpmākā palīdzība būs atkarīga no tā,” sacīja Šauble.
Jau vēstīts, ka pēc 23 stundu garām sarunām Grieķija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par valsts budžeta radītājiem nākamajiem trīs gadiem, palielinot cerības, ka valstij nepieciešamais atbalsts tiks izmaksāts savlaicīgi. Abas puses vienojušās par darījuma informāciju, lai gan pāris mazāk būtiski jautājumi vēl atrisināmi.
Sarunu laikā abas puses vienojās par galīgajiem fiskālajiem mērķiem, kas vērsti uz primāro budžeta pārpalikumu. Proti, Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.
Līdz ar šo vienošanās Grieķijas cer saņemt trešo starptautisko aizdevumu, kurš tai ļaus 20. augustā veikt 3,4 miljardu eiro parādu maksājumu Eiropas Centrālajai bankai(ECB).
Oktobrī Grieķijas trīs galvenie kreditori – ECB, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds uzsāks savu pirmo ceturkšņa pārskatu par Grieķijas progresu, ievērojot stingrus darījuma nosacījumus.
