Par nodokļu reformas galvenajiem ķīlniekiem ir kļuvuši cilvēki ar maziem ienākumiem, izriet no Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā žurnālistiem.

Reaģējot uz sabiedrības sašutumu saistībā ar esošo situāciju valstī, kad cilvēkiem ar mazām algām un pensijām ir grūti izdzīvot, Ventspils mērs norādīja, ka pie esošās situācijas vainojama nodokļu reforma – tās rezultātā nauda uzdāvināta bagātajiem, bet atņemta nabadzīgākajiem.

“Bija tāda kampaņa, ka nodokļu reforma ir liela dāvana Latvijas simtgadei. Diemžēl reformas rezultāts ir tāds, ka cilvēki ir parādā valstij, valsts parādā cilvēkiem, un ieņēmumi, īpaši nabadzīgajām grupām, ir samazinājušies, nevis pieauguši,” izteicās politiķis, kurš ne reizi vien ir kritizējis finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadībā izstrādāto nodokļu reformu.

Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas rezultātā no vienas puses bagātāka ir kļuvusi valsts, bet no otras puses – uzņēmējiem ir uzdāvināti aptuveni 300 miljoni eiro, tos atņemot nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām.

“Bet tāds bija iepriekšējās valdības un koalīcijas lēmums. Es aicināju tā nedarīt, bet es biju mazākumā, tā kā ko varēju es darīju, bet tas nebija manos spēkos, jo lēmēji bija citi,” piebilda Lembergs.

Kā zināms, Lembergs jau kopš 2016. gada brīdinājis iepriekšējo valdību, ka plānotā nodokļu reforma nenesīs vēlamo ieguvumu. “Tajā laikā es daudzkārt, līdz pat 2017. gadam, runāju par trūkumiem plānotajā nodokļu reformā. Es runāju par to, ka, pirmkārt, nodokļu reforma nemaz nav uzrakstīta, jo nebija neviena dokumenta. [..] Otrkārt, viens no trūkumiem, ko es kritizēju, bija tāds, ka viņi pēkšņi ierosināja diferencētos nodokļus. Es uzrunāju gan premjeru, gan Finanšu ministriju, gan ZZS vadību, aicinot rēķināties, ka būs lielas problēmas,” skaidroja politiķis.

Pēc viņa sacītā, diemžēl reforma tika dzīta uz priekšu kā dāvana Latvijas simtgadei, nerēķinoties ar iespējamajām negatīvajām sekām.

Nesen arī tiesībsargs Juris Jansons prezentējis pētījumu, kurš atklājis, ka nodokļu maksātājs, īpaši mazo algu saņēmējs, ir kļuvis par nodokļu reformas upuri.

Pētījumā secināts, ka īstenojot jauno nodokļu reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem. Šī sistēma potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku.

Pie jaunās nodokļu reformas problēmām ir atzīmējami vēl divi būtiski jautājumi saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem. Pirmkārt, daļai sabiedrības faktiski nav tiesību saņemt nodokļu pārmaksu par attaisnotajiem izdevumiem (ārstniecības pakalpojumi, izglītība u.c.) un atvieglojumiem. Pārsvarā tie ir nodokļu maksātāji ar salīdzinoši nelielu atalgojumu un vairākām apgādībā esošām personām.

Saistībā ar jauno nodokļu reformu izgaismojās zināma pretruna starp valsts nodokļu politiku un vēlmi mazināt nevienlīdzību. Proti, lai arī jaunā nodokļu reforma ir palielinājusi neapliekamo minimumu par apgādājamajiem, vienlaicīgi tas daļai vecāku vēl vairāk samazina iespējas piemērot valsts sniegtos labumus atvieglojumu un attaisnoto izdevumu veidā. Otrkārt, atsevišķi vērtējams jautājums par attaisnoto izdevumu apjomīgo un smagnējo administrēšanu.