Kravu apgrozījuma sarukums Latvijas lielajās ostās ir neliels vismaz uz citu Latvijas tautsaimniecības nozaru fona.
Ostas apkopojušas datus par ostas uzņēmumu darba apjomiem šā gada pirmajos četros mēnešos. Lielāko kravu apgrozījumu notur Ventspils brīvosta. Tur pārkrauts 9,71 miljons kravu, bet arī apgrozījuma sarukums par 4,4% attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem ir izrādījies straujāks nekā Rīgas brīvostā. Tur pārkrauti 9,64 miljoni tonnu kravu ar samazinājumu par 2,3%. Liepājā apgrozījums atpaliek gandrīz par kārtu – tikai 1,3 miljoni kravu, bet toties tas bijis stabils.
Detalizētāka kravu apgrozījuma izmaiņu izpēte rāda, ka kopējo apgrozījuma sarukumu Rīgā diktēja janvāra rezultāti ar –15% pret pagājušā gada janvāri. Tas izklausās cerīgi, jo janvāra rezultāti ir izskaidrojami ar auksto ziemu un kuģošanas grūtībām Rīgas jūras līcī. Tas tagad brīvs no ledus, un kravu plūsma palielinājusies. Starp kravu veidiem lielāko apjomu devušas ogles, bet arī samazinājums šajā segmentā bijis jūtamākais. Atdzīvojies turpretī kokmateriālu kravu segments.
Rīga četros mēnešos apkalpojusi 161 421 jūras pasažieri, un to skaits audzis par gandrīz 40%.
Arī Ventspils brīvosta akcentē kravu un pasažieru apgrozījuma pieaugumu aprīlī, kas daļēji kompensē gada sākuma atstāto iztrūkumu. Starp kravu veidiem Ventspilī turpina dominēt lejamkravas ar naftu un naftas produktiem priekšgalā.
Ventspilī šogad apkalpoti 5032 jūras pasažieri un to skaits procentuāli audzis vēl mazliet straujāk nekā Rīgā.
Liepājas ostas pārstāvji lepojas ar kravu apjoma stabilitāti un papildus norāda uz to, ka atsākta prāmju satiksme, ko nodrošina viena no lielākajām Eiropas prāmju kompānijām Scandlines sadarbībā ar Liepājas ostas kompāniju Terrabalt.
Ostu darba rezultāti kluva par iemeslu nelielai polemikai starp Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Teikmani un Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktoru Andri Maldupu. Runājot Latvijas ostu padomē, A. Teikmanis atsaucās uz ostu darba apjoma sarukumu šā gada 1. ceturksnī, kad kravu daudzums Tallinā, Sanktpēterburgā un Klaipēdā pieauga par aptuveni 10–20%. “Kur tad ir tās mūsu priekšrocības, par ko runājam, ja pirmajā ceturksnī visi pārējie mūs ir apgājuši?” trauksmi cēla A. Teikmanis.
A. Maldupa paskaidrojums ir tāds, ka A. Teikmaņa minētās ārzemju ostas pagājušā gada laikā ir zaudējušas vairāk kravu nekā Latvijas ostas un tagad tikai procentuāli straujāk atgūst zaudēto, bet absolūtos skaitļos Latvijas lielās ostas izskatās labāk. Viņš arī vērsa uzmanību uz Latvijā pārkrauto kravu daudzveidības palielināšanos uz ogļu rēķina.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
