Neskatoties uz to, ka 2008. gada janvārī Latvijas Bankas (LB) darbiniekiem algas tika paaugstinātas vidēji par 47 procentiem, Valsts kontroles (VK) izlases veidā pārbaudītiem darbiniekiem pamatalgas jau pēc mēneša tika palielinātas vēl par 10 procentiem, pēc veiktās finanšu revīzijas Latvijas Bankā secināja Valsts kontrole.
Revīziju Latvijas Bankā veica Valsts kontroles un SIA KPMG Baltic pārstāvji, secinot, ka “finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Latvijas Bankas finansiālo stāvokli, par tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2008. gadā”.
Algas celtas vairākkārt
Revīzijā konstatēts, ka LB darbiniekiem alga pērn mainīta vairākkārt. 2008. gada 1. janvārī visiem Latvijas Bankas darbiniekiem tika noteiktas jaunas pamatalgas, kas bija vidēji par 47 procentiem lielākas nekā 2007. gada decembrī. Algu palielinājums bijis arī februārī. Visiem Valsts kontroles pārbaudītiem Latvijas Bankas darbiniekiem alga februārī, salīdzinot ar janvāri, bija pieaugusi vidēji par 10 procentiem.
Savukārt uz 2009. gada 1. janvāri Latvijas Bankas darbiniekiem pamatalgas netika pārskatītas.
Analizējot Latvijas Bankas budžeta izpildes rezultātus, VK konstatēja, ka kopumā 2008. gadā darba samaksai tērēti 15,3 miljoni latu, kas ir par 22 procentiem vairāk nekā 2007. gadā. Tai skaitā pamatalgu kopējais apjoms pērn pieauga pat par 56 procentiem.
Arī šogad Latvijas Bankas darbinieki saņems tikpat lielas un pat nedaudz lielākas algas nekā pērn, lai gan kopējos darba samaksas izdevumus plānots samazināt par 15 procentiem. Latvijas Banka cer ietaupīt uz prēmiju, pabalstu un apdrošināšanas rēķina.
Pabalstos izmaksāto naudu plānots samazināt par 85,8 procentiem, apdrošināšanas izmaksas par 40,4 procentiem, bet no prēmijām atteikties vispār. Tas kopumā došot 15 procentu atalgojuma samazinājumu.
Pērn prēmijas saņēma 221 Latvijas Bankas darbinieks, tas ir, 35 procenti no visiem bankā nodarbinātajiem. No tiem divi darbinieki prēmijas saņēma četras reizes gadā, un abiem kopumā tika izmaksāti 31 900 lati. Revīzijā pārbaudītiem 17 darbiniekiem prēmiju apmērs 2008. gadā svārstījās no 30 līdz 200 procentiem no pamatalgas. Aptuveni 63% no visām izmaksātām prēmijām svārstījās 1000 līdz 5999 latu robežās. Kopumā visa gada laikā prēmijās tika izmaksāti 545 889 lati.
Lai gan šogad prēmijas nav plānotas, pagājušā gada budžeta postenī Citas vietējās saistības ir iekļauti 253 000 latu, kas paredzēti prēmiju izmaksai šogad par pērn veiktiem darbiem. Šīs prēmijas paredzēts izmaksāt 159 darbiniekiem.
Pērn Latvijas Bankas darbinieki komandējumos kopumā tērējuši 481 000 latu, to skaitā darbinieku mācību komandējumu izdevumi bija 193 000 latu, dienesta komandējumi uz Eiropas Savienības institūcijām izmaksāja – 173 000 latu, bet pārējie dienesta komandējumi – 115 000 latu.
Īpašumā septiņi zemes gabali
Pēc Valsts kontroles revīzijas datiem, Latvijas Bankai pieder 7 zemes gabali, kuru kopējā kadastrālā vērtība 1. janvārī sasniedza 3,17 miljonus latu. Vērtīgākais zemes īpašums atrodas Valdemāra ielā 2a, kura kadastrālā vērtība ir 1,67 miljoni latu, un zemes gabals Valdemāra ielā 1b, kura kadastrālā vērtība ir 658 807 lati. Grāmatvedības uzskaitē pērn tika uzņemti divi zemes gabali: Rīgā, Bezdelīgu ielā 3, kas iegādāts par 226 000 latu, un Jūrmalā, Poruka ielā 12, kas iegādāts par 38 000 latu. Revīzijas laikā Latvijas Banka reģistrēja tai piederošus bez atlīdzības lietošanā nodotus piecus zemes gabalus katru 1 lata vērtībā. Tāpat pagājušā gada laika LB no SIA Latio iegādājās nekustamo īpašumu 3,2 miljonu latu vērtībā.
VK nav būtisku iebildumu
Valsts kontrole nav atklājusi būtiskas neatbilstības, vien konstatējusi dažas nepilnības.
Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis uzsvēra, ka tāpat kā visus iepriekšējos gadus Valsts kontrole ir veikusi Latvijas Bankas 2008. gada finanšu pārskatu revīziju un sniegusi atzinumu bez piezīmēm.
“Tas apliecina arī to, ka centrālās bankas rezerves, neraugoties uz negatīvajām norisēm pasaules finanšu tirgos, nav cietušas, bet ieguldījumi nesuši labu peļņu – 53,4 miljonus latu. Atbilstoši likumam daļa no tiem nonāks Latvijas valsts budžetā, daļa papildinās lata segumu,” teica M. Grāvītis.
Avots: www.skatiens.lv
