Latvijā medicīnas nozarē joprojām tiek konstatēti nelietderīgi tēriņi

Nākamgad valsts budžetā veselībai paredzēts par 1, 2 % vairāk naudas – 740 miljoni eiro. Valsts kontroles revīzijās joprojām tiek konstatēti nelietderīgi medicīnas tēriņi, un veselības nozare ir tā, kurā nepieciešams veikt reformas un pārskatīt līdzekļu izlietojuma mērķus.

“Protams, mērķis, ka mūsu veselības nozare ir sakārtota, un visi līdzekļi tiek tērēti efektīvi, šobrīd vēl nav sasniegts, bet mani priecē tas, ka novērojama šī pozitīvā virzība, kas ved mūs uz mērķi,” šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ir jau uzsākta revīzija par ambulatorajiem veselības aprūpes jautājumiem, kā arī tiek plānotas pārbaudes Rīgas un citu pilsētu lielajās slimnīcās, lai pārliecinātos, vai finanšu līdzekļi tiek tērēti lietderīgi.

Līdz nākamā gada beigām paredzēts veikt visas formalitātes, lai ieviesu Veselības ministrijas īstenoto projektu “E-veselība Latvijā”, kas līdz šim ir izmaksājis jau 11, 6 miljonus eiro.

Projekta „E-veselība Latvijā” mērķis ir nodrošināt pacientiem lielāku kontroli pār savu veselību, atbalstot veselīgu dzīvesveidu, paaugstinās lēmumu pieņemšanas pamatotību un ātrumu veselības aprūpes sfērā. Nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu informāciju, kvalitatīvāk un ātrāk tiks apkalpoti pacienti aptiekās, izsniedzot recepšu medikamentus.

“Ir ļoti, ļoti jāiespringst šajā periodā, lai netiktu pazaudēts Eiropas Savienības fondu finansējums, kas ir mērāms miljonos. Ja tas tiks pazaudēts, būs jāatrod finansējums veselības budžetā, līdz ar to mazināsies tas pakalpojumu apjoms, ko varēs nodrošināt iedzīvotājiem,” skaidro Elita Krūmiņa.

Valsts kontroliere uzsver, ka šis nav vienīgais informācijas tehnoloģiju komunikācijas projekts, kura īstenošana valstij sagādā grūtības. Valsts kontrole šobrīd analizē konstatētās problēmas šāda veida projektu īstenošanā, lai nāktu klajā ar vienotiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

“Tagad tā problēma, ko redzam visos projektos – pirmkārt, nav skaidrs, ko mēs gribam, mērķu definēšanā netiek iesaistīti ne lietotāji, ne citas iesaistītās puses, ir neprofesionāla projekta vadība, un beigu beigās mēs saņemam “čiku”,” atklāj Elita Krūmiņa.

Secinājumus un priekšlikumus situācijas uzlabošanai Valsts kontrole plāno iesniegt 2016. gada janvāra beigās.