Ja valsts līmenī tiek akceptētas prettiesiskas metodes, lai sasniegtu kaut kādu labāku mērķi, tad tas ir ļoti liels risks par valsts virzību, intervijā Neatkarīgajai sacīja LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Vērtējot ASV sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils uzņēmumiem, Kūtris norādīja, ka ASV sankciju saraksts un likums par šādām sankcijām izraisa noteiktas sekas, bet tie ir politiski lēmumi.

“Latvijā parlaments pieņēma ļoti plaša satura normu, kas nosaka, ka mēs atzīstam jebkuras NATO valsts ieviestās sankcijas. Tāpēc arī Latvijā citas valsts politisks lēmums rada juridiskas sekas tiem cilvēkiem, attiecībā uz kuriem tas tiek pasludināts. Problēma ir arī tā, ka, paziņojot par kāda Latvijas pilsoņa iekļaušanu citas valsts sankciju sarakstā, Latvija jau nav pieņēmusi šādu lēmumu. Latvijas tiesā Latvijas pilsonim nav pret ko vērsties. Tā nu sanāk, ka Latvijas institūcijas šādā gadījumā arī neaizstāv Latvijas pilsoņa intereses. Tās uztraucas vienīgi par to, vai Latvijas ekonomikai nerodas riski,” norādīja Kūtris.

“Tiklīdz es pateikšu patiesību, tā varu prognozēt, ka parādīsies komentāri par to, ka Kūtris aizstāv Lembergu. Mani gan vairāk uztrauc tieši valsts rīcība, cik tā ir tiesiska. Un tas jebkurā dienā var skart ikvienu no mums. Manuprāt, Latvijā ir cilvēki, kas tic, ka Latvijas vienīgā problēma ir daži ļaunie (apzīmējumus lieto dažādus), tic, ka, tiklīdz par jebkuru cenu, ignorējot jebkurus tiesiskuma principus, izdosies ar viņiem tikt galā, uzreiz iestāsies labie laiki. Ja valsts līmenī tiek akceptētas prettiesiskas metodes, lai sasniegtu kaut kādu labāku mērķi, tad tas ir ļoti liels risks par valsts virzību. Vai tiešām jebkurš mērķis attaisno jebkurus līdzekļus?” komentēja bijušais Satvermes tiesas priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, tas, ka ASV sankcijās iekļauj personas bez pamatošanās uz tiesu spriedumiem, ir visai dīvaini, it īpaši, ja sankciju attiecina uz valsti, kura skaitās sabiedrotā (vai netic tās tiesu sistēmai?). “Ja ASV sankcijās ir iekļauts uzņēmums, kuru pārrauga četru ministriju pārstāvji, vai tas nozīmē, ka visi ministriju pārstāvji ir bijuši korumpēti vai nespēja nodrošināt uzņēmuma godīgu darbību. Viņi taču piedalījās uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Es precīzi nevaru analizēt jautājumu par sankcijām, jo likums ir samērā jauns un tie, kas šo likumu izveidoja, pašlaik paši skaidri nesaprot, kādi var būt tālākie risinājumi,” pauda Kūtris.

“Kamēr sankcijas attiecas uz kaut kādiem Krievijas ierēdņiem, mums ir vienalga. Viņiem dzīve norisinās tur. Krievijā ir bankas, kas apkalpo sankcijās iekļautus Krievijas pilsoņus, un viņam viss ir kārtībā. Krievijas jurisdikcijā neatzīst trešo valstu sankcijas. Manuprāt, mūsējie nepiedomāja pie tā, kas notiks, ja sankcijas tiks attiecinātas pret kādu Latvijas pilsoni vai uzņēmumu. Man vairāk ir aizdomas, ka konkrētais gadījums ļoti veiksmīgi tika izmantots, lai valdība izstumtu no ostām pašvaldības, ko sākotnēji šī koalīcija ļoti vēlējās,” izteicās Kūtris.

“Es vēlreiz uzsveru: man ir svarīgi, kā mēs Latvijā ievērojam un aizsargājam cilvēktiesības un citas mūsu tautai svarīgas vērtības. Jā, cīnīsimies pret negodīgajiem un korumpētajiem. Taču centīsimies to darīt tiesiski, ar likumīgām metodēm,” uzsvēra krimināltiesisko zinātņu pārzinātājs.

Foto: Saeimas kanceleja