Krīze audzē pieprasījumu pēc vietējiem pārtikas produktiem

Laikā, kad krīze spiež taupīt un ciešāk savilkt jostas, pieaug pieprasījums pēc dārzeņu sēklām, pašaudzējamas tabakas un zivju konserviem. Tiramisu vietā pircēji biežāk izvēlas cepumus, un vairākas mājsaimniecības apsver iespēju mājokļus apsildīt ar malku.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe uzskata, ka krīzes laikā pārtikas ražošanai salīdzinājumā ar citām nozarēm ir labākas izredzes, jo pieprasījums pēc pārtikas būs vienmēr. Krīze gan piespiež mainīt ēšanas paradumus, līdz ar to mainās pieprasījuma struktūra. Piemēram, šogad vairāk nekā iepriekš Latvijā pērk zivju konservus, tai skaitā šprotes. “Šogad būtiski pieaugs arī pašpatēriņš,” prognozēja I. Gulbe.

Dārzeņu sēklas pērk vairāk

SIA Kurzemes sēklas pārdevēja Monta Andiņa atzina, ka šopavasar pastiprināti tiek pirktas dārzeņu sēklas. “Ja agrāk cilvēki no sākuma apskatīja puķu sēklu stendu un tikai tad pievērsa uzmanību dārzeņu sēklām, tad tagad vispirms izvēlas dārzeņu sēklas un tikai tad skatās, cik var atlicināt puķu sēklām,” stāstīja M. Andiņa. Pēc viņas aplēsēm, šogad pieprasījums pēc dārzeņu sēklām pieaudzis par 20 procentiem. “Pērk gandrīz visu dārzeņu sēklas – gurķu, kāpostu, tomātu, burkānu, biešu un citas, kā arī sīpolus. Īpaši pieprasīti ir tie dārzeņi, kurus var saglabāt ziemai vai pārstrādāt,” uzsvēra M. Andiņa.

Šogad pirmo reizi pārdošanā parādījušās smēķējamās tabakas sēklas. Tās uzņēmums sācis piedāvāt, jo cilvēkiem bijusi pastiprināta interese par šo augu.

SIA Kurzemes sēklas šogad dārzkopjus lutina arī ar vairākiem jaunumiem, piemēram, uz lauka izaudzējamas paprikas un kailsēklu ķirbju sēklām. Šie ķirbji no mums ierastajiem atšķiras ar to, ka to sēklām nav cietā apvalciņa. Savukārt garšaugu cienītāji noteikti novērtēs citronbaziliku. Daudzi pircēji priekšroku dod netradicionālām dārzeņu formām, piemēram, apaļiem burkāniem vai dzelteniem redīsiem, kuru sēklas arī piedāvā SIA Kurzemes sēklas.

Lai gan krīze liek vairāk skatīties uz dārzeņu sēklām, arī puķu mīļotāji šogad nav atstāti bešā. Puķkopjus priecē iespēja iegādāties pildīto lauvmutīšu sēklas, kā arī plašais asteru, samteņu un citu puķu klāsts.

Malkas apkure

Lai gan pēdējos mēnešos vērojams neliels tarifu samazinājums, šogad maksa par centralizēto siltumu, salīdzinot ar pagājušo sezonu, ir pieaugusi aptuveni par trešdaļu, bet dabasgāzes cenas mājsaimniecībām – par 50 procentiem. Šādā kontekstā uzņēmējs no Ventspils, kamīnkrāšņu meistars ar 15 gadu pieredzi un savu uzņēmumu Tina kamīnkrāsnis, izrādījies stratēģiski ļoti precīzs, radot piedāvājumu, vēl pirms tam bija pieprasījums. Raimonds Zālītis bija viens no pirmajiem, kurš pagājušajā gadā sāka aktīvi piedāvāt apkures tirgū malkas kamīnkrāsnis kā alternatīvu un vienlaikus neatkarīgu apkures sistēmas iespēju ģimenes mājās. Pasūtītāju interese 2008–2009. gada apkures sezonā par šo pakalpojumu ir palielinājusies, atzīst R. Zālītis.

“Viens no svarīgākajiem faktoriem mājas siltuma efektīvam nodrošinājumam ir tās siltumizolācija,” uzsver R. Zālītis. Izmantojot jaunās būvniecības tehnoloģijas, tās funkcionalitāti, un apvienojot tās ar krāsns funkcijām, malkas apkure spēj nodrošināt siltumu ne tikai visā mājā, bet ļauj regulēt temperatūru arī katrā telpā.

2008. gada sezonā uzņēmums ir uzbūvējis 20 kamīnkrāsnis. Sākot malkas apkures ekspansiju Kurzemē, uzņēmums savu darbību nu izvērš visā Latvijā, nākotnē plānojot izveidot pārdošanas aģentu tīklu. Beidzoties apkures sezonai un tuvojoties pavasarim, ir pieaugusi interese par malkas apkuri. Pašlaik jau notiek sarunas ar vairākiem desmitiem klientu par kamīnkrāsns apkures sistēmas izbūvi Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionos.

Apvieno spēkus atbalstam

Latvijā pirmo reizi trīs dažādi uzņēmumi apvienojās kopējai produktu atbalsta kampaņai Kad sirds vēlas labāko. Tās laikā kampaņā iesaistīto produktu apgrozījumu pieaudzis pat līdz 50 procentiem. Turklāt, apvienojot spēkus, katrs uzņēmums izdevumus šai kampaņai varēja samazināt par trešdaļu.

Mazumtirdzniecības apjomu straujā krituma laikā radās ideja veidot akciju kā sava veida pozitīvisma kampaņu, stāstīja a/s Laima sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis. Viņš pieļāva, ka nākotnē, īpaši, ja neuzlabosies ekonomiskā situācija, šāda prakse, kad vairāki uzņēmumi apvieno spēkus atbalsta kampaņai, kļūs arvien populārāka.

Kampaņā iesaistītie uzņēmumi Laima, Rīgas piena kombināts un Pure Food ar rezultātiem ir apmierināti.

“Atbalsta kampaņa pārspēja cerēto. Plānojām aptuveni 30 procentu apgrozījuma pieaugumu, bet cepumu Selga pārdošanas apjomi pieauga pat par 50 procentiem,” sacīja a/s Laima mārketinga vadītāja un valdes locekle Dace Kokina. Savukārt Pure Food mārketinga direktors un valdes loceklis Pēteris Žimants atzina – pateicoties šai kampaņai, Pūres ievārījums pirmo reizi reklamēts televīzijā. Pārdošanas apjomi pieauguši pat trīs līdz četras reizes. Šo akciju pozitīvi novērtēja arī Rīgas piena kombināts, īpaši šajā piensaimniecībai tik sarežģītajā laikā.

“Neatkarīgi no tā, vai notiek akcija vai ne, Latvijā vispieprasītākā ir klasiskā Selga, tai seko Selga ar šokolādes un ar īru krēma garšu. Savukārt Igaunijā visvairāk pērk Selgu ar iebiezināto pienu, bet Lietuvā – ar karameļu garšu,” stāstīja I. Rudzītis.

Avots: NRA.lv / Ilze Šteinfelde